Jau trešo gadu pēc kārtas Nacionālie bruņotie spēki rīkoja Brīvības cīņu piemiņas un kritušo karavīru kapu sakopšanas talku. Tradīcija atjaunota 2009.gadā, kad Latvijas armija svinēja savu 90.gadadienu.
Jēkabpils 56.kājnieku bataljona zemessargi kopa 4.Valmieras kājnieku pulka karavīriem veltīto pieminekli Jēkabpilī, Kapeles kapos. Kapeles kapos ir apbedīti Pirmajā Pasaules karā kritušie Valmieras karavīri, kuri cīnījās pret lieliniekiem, lai atbrīvotu Krustpili un Jēkabpili. Zemessargi stāsta, ka šo pieminekli viņi kopj jau vairākus gadus pēc kārtas.
Literatūras un laikrakstu avoti liecina, ka granīta piemineklis Kapeles kapos tika atklāts 1938.gadā, un tā autors bija Verners Vitands. Pieminekli veido plāksne, kurā iekalti kaujā kritušo karavīru uzvārdi, un apmale, uz kuras ir šautene un bruņu aizsargķivere. Lai gan vārdus uz pieminekļa vairs nevar skaidri izlasīt, uz tā ir rakstīti vārdi: „Mēs mirām, lai jūs dzīvotu".
Piemiņas vieta tika izveidota par godu kaprālim Fridriham Gagnusam un karavīriem -- Jēkabam Lutcam, Jānim Miķelsonam, Mārtiņam Pabērzam, Jānim Statānam un Gustam Līcim. Karavīri krita brīvības cīņās 1919.gada 26.augustā.
Piemineklis tika arī postīts. Pieminekļa oriģinālam uz apmales bija bronzas ķivere un šautene. Taču pēc 1940.gada tās tika nozagtas. Tādēļ 2006.gadā, kad piemineklis tika atjaunots, šautenes un bruņu aizsargķiveres kopija tika izgatavota no plastmasas, nevis bronzas. Tas darīts tādēļ, lai pasargātu pieminekli no metāla zagļiem. Tādējādi tagad uz pieminekļa apmales ir tikai imitācija. Taču tas nemazina piemiņas vietas nozīmīgumu Latvijas vēsturē un cieņu pret karavīriem, kas atdeva dzīvību par Latvijas brīvību.
Kopumā talkas laikā karavīri un zemessargi sakopa aptuveni 50 dažādas kauju piemiņas un karavīru atdusas vietas visā Latvijā.
