Ko zemē pēta ģeologi, uz Latvijas universitātes Dabas māju devās noskaidrot žurnālists Zigmunds Bekmanis.
"Sabiedrībā ļoti bieži sastopama stereotipiska izpratne par to, ar ko nodarbojas ģeologi ikdienā. Visizplatītākais priekšstats, ka viņi meklē tikai naftu un zeltu, taču ģeologu darbības lauks ir krietni plašāks. Protams, viņi meklē arī citus derīgos izrakteņus, tostarp granti, smilti un kūdru, kas ir svarīgi resursi Latvijas tautsaimniecībai, taču jau studējot un vēlākajā darba dzīvē mūsu absolventi saskaras ar inženierģeoloģiju, kas ir grunts stāvokļa novērtēšana pirms būvniecības, atklāj LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Dr. Jānis Karušs.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Ervīns Lukševičs lepojas ar to, ka Latvija pasaulē izceļas ar lielu daudzumu seno organismu atradumu. Galvenokārt tās ir devona perioda (pirms apmēram 400–360 miljoniem gadu) bruņuzivis un senākie četrkājaiņi. Lodes mālu karjers Latvijā ir vienīgā vieta pasaulē, kur atrasti tik unikāli eksemplāri kā gandrīz veselas bruņuzivis ar acu plātnītēm, spurām un astēm, dažkārt trūkstot vien nelieliem ķermeņa fragmentiem.
Projekta "Zaļā Latvija" ietvaros video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par video saturu atbild AS “Latvijas Mediji”. Autors Karīna Miezāja.
