Saulaini skaista ir Dzērbenes pils ar dzeguļoto torni. Iespaidīgas ir arī muižas saimniecības ēkas, kuru celtniecībā izmantoti laukakmeņi no senās viduslaiku pilsdrupām, bet vēl skaistāks ir skats no parka puses, kad pils spoguļojas dīķa ūdeņos.
Senais Dzērbenes muižas nosaukums: Schloß Serben. Tagadējais muižas komplekss veidojies 14. gs. celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Muižas pils celta klasicisma stilā un savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākkārtīgu nopostīšanu. 19. gs. beigās tai tika izveidota piebūve – iespaidīgs četrstūru neogotikas stila tornis. Muižu ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi (remirotravel, 2015 ER).
Dzērbenes muiža, tās pašreizējā veidolā ir tikai pusotru gadsimtu veca. Tolaik dažādu lielumu un formu tornīši kļuva par vispopulārāko kungu māju modernizācijas paņēmienu. Aizraušanās ar torņu celšanu gluži kā epidēmija uzliesmoja visā Latvijā un beidzās tikai 20. gadsimta sākumā. Par arhitektu šai modernizācijai pēc analoģijas var pieņemt Paulu Maksu Berči, jo ir zināms, ka viņš izgatavojis projektu netālajai Auļu muižai (Rukšāne 2006., ER).
Dzērbenes pils būvēta 18. gadsimta beigās viduslaiku pils vietā. Tieši senais nocietinājumu un aizsarggrāvju reljefs ir vērtība, kuru būtu vērts rekonstruēt (Rukšāne 2006 ER).
Gleznainais parks ap pili veidots 19. gadsimta vidū. Tas ir īpaši interesants, jo parka ainavas būtiskas sastāvdaļas – dīķis un visai dziļā grava – papildinātas ar regulāro pils parādes laukumu, kam stādījumi abās pusēs.
Uz Dzērbenes muižu jābrauc vēl kāda iemesla dēļ, un tas ir „Spoku kambaris”, kuru veidojusi Daina Šmite kopā ar citiem Dzērbenes pagasta entuziastiem. Ar salīdzinoši vienkāršiem līdzekļiem, izmantojot līkumotās torņa kāpnes, ir radīts lielisks efekts. Šī iecere ierīkot šādu „Spoku kambari” radās no bibliotēkā savulaik organizētā spoku stāstu un zīmējumu konkursa.
Viens no populārākajiem stāstiem, kas saistās ar Dzērbenes muižu ir par laiku, kad muiža piederējusi baronam Veismanim fon Veisenšteinam, kurš to kā Krievijas ķeizarienes Katrīnas II dāvinājumu ieguva 1771. gadā. Cita pēc citas tika celtas jaunas celtnes: klēts, zirgu stallis, alus brūzis, spirta dedzinātava, vīna pagrabs. Lielākā daļa no muižas kompleksa ēkām apskatāmas arī mūsdienās. Veisenšteini bijuši bagāti muižnieki, par viņu bagātību var spriest, kaut vai pēc pils pārvaldnieka mājas, kurai ir trīs stāvi. Tajā esot bijusi pat zāle, kur pieņemt viesus. Taču Veisenšteinu dzimtā sākās ķildas.
