Rožupes pagastā, alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrā „Rožlejas" valda svinīga gaisotne -- vienai centra iemītniecei -- Annai Rušeniecei apritējuši 100 gadi. Nozīmīgajā jubilejā Annu sveica ne vien „Rožleju" iemītnieki un kolektīvs, bet arī draugi un radinieki, kā arī Rožupes pagasta pārvalde un Līvānu novada pašvaldība.
Pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vaivods, uzrunājot Annu, teica: „Es noteikti no savas puses gribētu novēlēt vēl ilgus dzīves gadus. Lai šajās „Rožlejās", kur ir ļoti daudz cienījamu cilvēku gados, arī jums, Anna, lai šie gadi ir patīkami, dzīvespriecīgi, lai apkārt arī uz priekšu ir daudz labu cilvēku, lai jūs ievērotu, lai jūs ievērotu citus, lai jūs arī šobrīd būtu vajadzīga citiem."
Cienījamais vecums Annu nav saliecis -- viņa uz dzīvi raugās pozitīvi, lai gan liktenis bijis bargs -- daļu savas dzīves Anna pavadījusi Sibīrijā.
Darba tikums, dziesma un ticība Dievam -- tās ir trīs pamatlietas, kas vijas cauri Annas mūžam. Pirmā no tām gaviļniecei piemita jau agrā bērnībā, kad bija jāpalīdz vecākiem uzturēt saimniecību. Par Annas čaklumu liecina kāds stāsts no bērnības: „1926.gadā Rožupē tikusi rīkota izstāde, kur Rušenieku saimnieks par divām govīm saņēmis godalgas, bet Anna, kurai tobrīd bija vien 13 gadi, saņēma godalgu par pareizu govju slaukšanu."
Otrā lieta, kas Annai palīdzējusi pārvarēt dažādus grūtus brīžus, ir dziesma. Anna jau bērnībā dziedājusi baznīcas korī, un dziedāt viņai patīk vēl joprojām. Tādēļ pasākumā skanēja vairākas dziesmas, arī viņas mīļākā dziesma „Ziedi, ziedi, rudzu vārpa".
Bet vislielākais palīgs tajos brīžos, kad šķitis -- vairs nevar izturēt, ir ticība Dievam. Tā palīdzējusi Annai pārvarēt dzīvi svešumā.
„Tie bija grūti gadi. Tikai vienīgi Dievmātes glābšanā. Dievmāte savu žēlīgo rociņu pasniedza visos dzīves ceļos," stāsta Anna.
Tagad, dzīvojot „Rožlejās", Anna ir no sirds pateicīga gan Dievam, gan visiem sirsnīgajiem cilvēkiem, kuri viņai palīdzējuši. Ar dzīvi aprūpes centrā viņa ir apmierināta: „Simtprocentīgi aprūpēti, pabaroti, apmazgāti, siltumā. Mūsu vadītājai lai Dieviņš dod spēku, veselību un garu, garu mūžiņu nodzīvot."
Arī Annas Rušenieces aprūpētāja Zigrīda Korotkina uzsver -- jubilāres lielākais spēks ir ticība Dievam: „Viņa ir tāda optimiste, ar humoru un ar dziesmām. Viņa ir patīkams cilvēks ar smaidu un sirsnību. Kad kaut ko viņai palīdzi, kaut vai vienkārši nomazgā dušā, viņa: „Mīļās meitenes, cik jūs labas!" Viņa katru apmīļo, apglāsta."
Gaviļnieces sirsnību un optimismu jūt ikviens „Rožleju" iemītnieks. Un Annas dzīvesprieks apliecina senseno teicienu, ka cilvēks ir tik jauns, cik jauns viņš jūtas sirdī.

Sandra Paegļkalne

свернуть