Kā nopīt izturīgu un skaistu Jāņu vainagu, kādas Jāņu zāles labāk izvēlēties un no kādām labāk izvairīties – to un vēl daudz ko citu meistardarbnīcā Vīpē stāstīja zāļu sieva un tautas tradīciju zinātāja no Ventspils – Līga Reitere. “Esmu iemanījusies uzpīt ļoti stiprus vainagus, izmantojot smilgas, grīšļus vai kādu citu dabas materiālu, no kā var veidot bizīti,” stāsta Līga. “Bizīte ir tas, kas satur vainagu ļoti ciešu. Pat ar rokām stiepjot, to nevar pārraut. Vienu smilgu mēs, protams, varam pārraut, bet daudzas smilgas reizē – nē.”

Ja grib, lai vainags izskatās kuplāks, ziedi jāliek nevis pie pašas bizītes, bet dažu centimetru attālumā, lai Jāņu zāles var brīvi krist. Vasaras saulgriežos visa dzīvā daba ir pilnbriedā, augiem piemīt enerģētisks spēks, tomēr Līga Reitere uzsver, ka ir augi, no kuriem labāk izvairīties: “Vainagā nevajadzētu likt iekšā dzegužpuķīti, naktsvijolīti vai citu augu, kas ir retums. Vajadzētu ielikt iekšā tos ziedus, kurus plūcot, mēs neizpostām ziedu audzi. Vēl nevajadzētu likt iekšā indīgos augus, ar kuriem var apdedzināt rokas. Šeit esmu ielikusi iekšā meža suņuburkšķi, bet līdzīgs augs ir suņpētersīlis, vēl indīgāks ir plankumainais suņstobrs. To plūcot, var dabūt čūlainas rokas.”

Pirms abu galu savienošanas vainags ir jāizstaipa, un Līga Reitere kopā ar vienu no meistardarbnīcas dalībniecēm demonstrē, kā tas jādara. Kad vainags izstaipīts, to var savienot, izmantojot tās pašas smilgas, no kurām pīts vainags. Vispirms sasien bizes galu, pēc tam liek vainagu kopā un ar smilgām sasien abus vainaga galus, mezglu veidojot augšpusē, bet paslēptu starp ziediem.

Meistarklases apmeklētāja Agita saka: “Es uzzināju, kādā veidā vainagus var uzpīt, iemācījos pavisam citādāku tehniku – ar bizītēm. Tādu es nepratu. Uzzinātu, kā vainagus var saglabāt un kā izmantot pēc tam.”

“Man jau sen ļoti gribējās vainagu pīšanu kopā ar Līgu Reiteri,” saka dalībniece Ilze. “Galvenais ir pareizi izdomāt vēlēšanos, tad tā piepildās. Ļoti jauks pasākums.”

Meistarklases apmeklētāja Maija saka: “Latviešu folklora ir neizsmeļama, tur ir ļoti daudz gudrību, bet kādreiz kaut kas arī piemirstas, tāpēc nekad nenāk par ļaunu atkārtot un saprast dabas ritējumu, saulgriežu laiku ar visām maģiskajām lietām. Šobrīd daba ir pilnbriedā, un ir skaistās smilgas. Vakar, lasot smilgas, priecājos par to dažādību. Varbūt mēs ikdienā nepaskatāmies uz to, cik smilgu ir daudz, cik tās ir dažādas un skaistas.”

Līga Reitere ne tikai mācīja, kā uzvīt vainagu, bet arī dalījās ar meistarklases apmeklētājām zināšanās par zīlēšanas veidiem, kuros var izmantot Jāņu vainagus. Zāļu sieva aicina vainagos ievīt tādus augus, kurus pēc tam var izmantot ārstniecībā, tad vainagu pēc Jāņiem var likt kaltēt, savukārt ziemā sakaltētās lapas un ziedus var izmantot zāļu tēju gatavošanā. Vēl Jāņu vainagu var dedzināt ugunskurā, bet Līga Reitere uzsver – lai tas dotu pretī gaidīto labumu, vainags jādedzina svaigs nevis sakaltis: “Jāziedo dzīvais zieds nevis aizpērnais vainags, ko vairs nevajag. Citādi es sadedzinu to, ko nevajag, un ceru, ka dabūšu to, ko man vajag. Ziedo dzīvu. Tādēļ to arī sauc par ziedojumu.”

Zāļu sieva uzsver, ka veselai miesai vislabākais ziedojums ir maizes gabaliņš, garīgai veselībai var ziedot jostiņu vai aukliņu, kur ir krāsu ritms un rakstu zīmes. Savukārt ziedoti dzīvie ziedi dos labumu dvēselei.

Sandra Paegļkalne

свернуть