Piektdienas agrā rītā Rīgu un vēl citas vietas Latvijā pārsteidza zibeņošana kopā ar puteni. Kāpēc puteņa laikā zibeņo, kā tas vispār iespējams, ka sniegs ir kopā ar zibeni un pērkonu?
Tas, ka ir gana daudz cilvēku, kas to nav piedzīvojuši, tā varētu būt. Precīzāk - nav pamanījuši, bet zibens ziemā un kopā ar sniegu ir gandrīz ikgadēja parādība, dažās ziemās notiek vairākkārt. Ir retas tās ziemas, kad vismaz kaut vienā Latvijas malā tas nebūtu noticis. Biežāk negaiss kopā ar sniegu ir piekrastē. Īpaši ziemas pirmajā pusē, kad jūra vēl ir relatīvi silta, tad, pie mums strauji ieplūstot aukstām gaisa masām, virs jūras veidojas lieli gubu mākoņi. Process aptuveni tāds, kā vārošm katliņam no ņem vāku - paceļas tvaika mutuļi. Straujo atmosfēras procesu dēļ ūdens mākoņos ir gan šķidrā veidā - pilienos, gan cietā veidā - ledus kristālos. Tie ir dažādi elektriski lādēti, rodas zibens. Arī vasarā zibens norāda uz to, ka mākonī ir ledus, bieži tik daudz un pamatīgs, ka tas sasniedz zemi kā krusa.

Šoreiz gan process bija mazliet cits - Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, ar zema spiediena ieplaku, kuru dēļ notika strauja gaisa masu pacelšanās jeb piespiedu konvekcija, tāpēc atkal tas pats - mākonī bija gan ledus, gan ūdens.

Rīgair viena no vietām Latvijā, ko ziemas negaisi skar visbiežāk, tieši Rīgas līča dēļ. Rīga atrodas uz dienvidiem no tā, un ja pie mums strauji ienāk auksts gaiss, tas parasti notiek no ziemeļiem, ar ziemeļu vējiem, attiecīgi mākoņi, kas izveidojas virs Rīgas līča, ziemeļu vēja nesti, nonāk virs Rīgas.

Mūsu reģionā nu jau vairāk nekkā 10 gadus darbojas zibens izlāžu sensoru tīkls, kas fiksē katru zibens izlādi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir apkopojis statistiku. Februārī vidēji virs Latvijas ir 13 zibens izlādes. Janvārī vidējais rādītājs ir trīs zibens izlādes, decembrī - 11 zibens izlādes. Var teikt, ka vidēji ik ziemu virs Latvijas uzplaiksnī gandrīz 30 zibeņi. Šoreiz vienā piegājienā vien bija ap 50. LSM.LV ziņu arhīvā var atrast vairākus rakstus par to, ka pēdējo desmit gadu laikā snigšanu un puteni pavadījis zibens.

Sniegs kopā ar zibeni biežāks ir valstīs, kur ir kalni, kā arī Rietumeiropā: Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā, Vācijas ziemeļos, Lielbritānijā, kur ziemās neaizsalst jūra, kas pēkšņos aukstuma viļņos var ražot šādus elektriski lādētus sniega mākoņus. Angliski šai parādībai ir arī nosaukums 'thundersnow' jeb pērkona sniegs. Latviski atsevišķa nosaukuma nav. Pārāk reti tomēr pie mums ir šī parādība, lai senču senči tam būtu devuši nosaukumu, turklāt ar ziemas negaisiem ir tā, ka dienas laikā, kad ir gaišs, zibens uzplaiksnījumu var pat nepamanīt, jo parasti zibeņo reizē ar intenesīvu, stipru snigšanu. Sniegs ļoti samazina gaismas izplatību. Arī pērkona grāvieni ir maigāki un skaņa netiek tik tālu kā vasarā, jo sniegs ir labs skaņas absorbētājs jeb slāpētājs. Naktīs zibeni redz labāk, bet arī nesalīdzināmi ar vasaras nakts negaisiem, kad zibens izlādes var redzēt pat 100 un vairāk kilometru tālu.

Un vēl nomierināšu, tos, kas piemin ticējumu - ja zibens sper nesalapojušos kokos, būs bada gads. Atcerieties statistiku - tā sper gandrīz katru ziemu. Un tad atgādieniet, kurš Latvijā bija pēdējais bada gads? Nav tik trak. Grūti arī iedomāties procesu virknējumu, kurš no viena pērkona negaisa februārī noved pie tik sliktiem laikapstākļiem vasarā, ka nevar izaudzēt ražu. Atcerēsimies, ka folklora ne vienmēr tulkojama tieši, un īpaši tas attiecas uz laikapstākļu ticējumiem. Tie vairāk ir tautas mākslienieciskā izpausme, retām tiešām gadiem krātas gudrības.

свернуть