Jau piekto reizi biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” organizēja Vidusdaugavas reģiona NVO forumu, kurā šoreiz bija divi galvenie sarunu temati – brīvprātīgā darba iespējas Vidusdaugavas reģionā, kā arī problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko stāsta: “Mēs atgriežamies pie šīs tēmas, jo “Jēkabpils NVO resursu centrs” cenšas iedzīvināt brīvprātīgā darba jomu – gan Eiropas brīvprātīgo darbu, gan to darbu, ko jebkurš Latvijas iedzīvotājs var veikt. Otrs iemesls, kādēļ mēs forumā runājam par šo tēmu, ir tāds, ka ir mainījušies ārējie apstākļi. Valsts ir pieņēmusi likumu par brīvprātīgo darbu, ko deleģējusi izpildei Nodarbinātības Valsts aģentūrai. Aģentūra šo likumu iedzīvina caur vietni www.brivpratigie.lv. “Jēkabpils NVO resursu centrs” savukārt ir viens no reģionālajiem koordinatoriem, kas koordinē šo vietni.”
Foruma laikā par brīvprātīgo darbu dalībnieki diskutēja trīs darba grupās. Vienā jaunieši izzināja Eiropas brīvprātīgā darba iespējas, otrā par brīvprātīgo darbu stāstīja Agita Pleiko, bet trešajā uz jautājumiem atbildēja Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs, NVO eksperts Ansis Bērziņš.
“Arvien vairāk man gribētos runāt un skubināt cilvēkus domāt par brīvprātīgo darbu kā par iespēju jebkurā vecumā,” stāsta Ansis Bērziņš. “Parasti mēs redzam divas brīvprātīgo grupas – jauniešus un seniorus, kuriem ir ļoti viegli īstenot brīvprātīgo darbu, jo viņiem ir vairāk brīvā laika un nav darba dzīves. Senioriem ir uzkrātas zināšanas un pieredze, ko likt lietā, savukārt jauniešiem tā ir iespēja gūt savu pirmo darba pieredzi, pirmās prasmes socializēties, kontaktēties ar cilvēkiem, pārliecināt un koordinēt. Vidējai paaudzei tā ir fantastiska iespēja savienot brīvprātīgo darbu ar hobiju vai savām interesēm, turklāt es uzskatu, ka tā ir fantastiska iespēja cilvēkiem, kuri ir bez darba. Manā skatījumā brīvprātīgais darbs ir iespēja ātrāk atrast apmaksātu darbu, jo tā ir iespēja apgūt jaunas prasmes, kuras, iespējams, agrāk nav bijušas, kā arī pārbaudīt sevi citās jomās. Manuprāt, tādā veidā tu divkāršo vai pat trīskāršo iespējas tikt pie jauna darba.”
Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs uzsver, ka interese par brīvprātīgo darbu ir, bet galvenā problēma ir, ka trūkst organizāciju, kas būtu gatavas uzņemt brīvprātīgos, tādēļ galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību ar organizācijām, un NVO forums ir viens no veidiem, kā sadarbību uzsākt.
Kā atsevišķa sadaļa forumā notika paneļdiskusija “Cilvēks ar īpašām vajadzībām mums līdzās”. To vadīja “Jēkabpils NVO resursu centrs” valdes loceklis Aleksandrs Kalniņš, kurš uzsver, ka joprojām sabiedrībā ir aizspriedumaina attieksme pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Joprojām vērojama plaisa starp cilvēkiem ar invaliditāti un atbildīgajiem dienestiem un institūcijām. Diskusija bija “Jēkabpils NVO resursu centra” mēģinājums mazināt šo plaisu, dodot iespēju interesentiem pārrunāt būtiskus jautājumus ar valsts institūciju un pašvaldības iestāžu atbildīgajiem speciālistiem. Piemēram, cilvēki akcentēja ierobežotās iespējas izmantot transporta un ķēžu pacēlāja pakalpojumus, kā arī problēmas nokļūt pie ārstiem ārpus pašvaldības teritorijas. Vēl viens veids, kā resursu centrs mēģina veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām un atbildīgo dienestu sadarbību, ir jauns buklets, kurā apkopoti kontakti un informācija gan par valsts un pašvaldības iestādēm, gan nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas, lai aizstāvētu cilvēku ar invaliditāti tiesības.
Pauzēs klātesošos priecēja jauniešu deju kolektīvs “Delverēni” un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs “Kauranieši”, kā arī Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra meiteņu vokālais ansamblis “Supermeitenes”. Vidusdaugavas reģiona NVO forumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Sandra Paegļkalne
