Staburags un Liesma - tie nav dabas objekti Latvijā, tās pat nav vietas uz šīs planētas un arī ne Saules sistēmā. Runājot par kādu ar astronomiju saistītu jautājumu, itin bieži nonākam pie tā, ka apspriežam idejas par citām - ārpus Saules sistēmas esošām planētām. Cik daudz tādu ir un kā tās izskatās, šie ir jautājumi, kas allaž guvuši atsaucību ne tikai astronomijas entuziastu vidū. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par šādām planētām, īpaši par planētu, kurai dots vārds Staburags. Stāsta Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills un Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks un LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks.

Citplanētas ir zināmas vairāk nekā 4000 un liela daļa no tām ir arī krietni izpētītas. Turpmākajos gados citplanētu atklājumu skaits arvien pieaugs, jo ir attīstījušās pētījumu metodes un tehniskās iespējas pētīt kosmosu.

2019. gadā, kad starptautiskā Astronomijas savienība svinējos simto gadskārtu, katrā valstī, kura to vēlējas, piedāvāja izvēlēties kādai zvaigznei un ap to riņķojošai citplanētai vārdu. Latvijā Astronomijas biedrības rīkotā vārda došanas konkursā zvaigznei izraudzījās vārdu Liesma, bet citplanētai – Staburags. Zvaigzne, kura ieguvusi vārdu Liesma, atrodas Lielā Lāča zvaigznājā, ir redzama visu gadu, tieša nepieciešams teleskops. Staburags gan nav saskatāms.

Dzīvībai piemērotu apstākļu rašanās uz Zemes

Tiek uzskatīts, ka pirmās dzīvības formas ir radušas ūdenī, bet jautājums, kā pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu, kad formējās planēta Zeme, te veidojās ūdens. Tagad, pateicoties rūpīgiem pētījumiem, ir skaidrs, ka ūdens zemes dzīlēs ir bijis vienmēr, bet vēl pirms pāris desmit gadiem daļa kosmosa un zemes dziļu pētnieku pauda viedokli, ka ūdens uz zemes radies pēc dažādu kosmisko ķermeņu, piemēram, asteroīdu, meteoru vai komētu sadursmes. Tikai vēlāk,analizējot meteorītu un zemes iežu ūdeņus, atklājas, ka to izotopu, tas ir, atomu kodolu ar vienādām ķīmiskām īpašībām proporcijas nesakrīt. Kas atklāts par ūdens rašanos zemes dzīlēs un citviet kosmosa ķermeņos, to skaidro astronomijas portāla „starspace.lv” redaktore un  Latvijas Astronomijas biedrības pārstāve redaktore Anna Gintere.

свернуть