Līdz ar jauna gada iesākumu klāt arī jauns mācību semestris. Ko darīt, ja bērns skaļi paziņo: "Man nepatīk iet uz skolu!" Vai tas dažādos vecuma posmos ir normāli? Kāpēc pirmklasnieki gandrīz vienmēr skrien uz skolu palēkdamies, bet diezgan drīz tā sajūsma noplok?
Vai mūsdienu pedagoģija un arī vecāki alojas, cerot, ka izdosies visu mācību procesu organizēt tā, lai tas ir "interesants" un to virza skolēni un viņu aizrautība? Vai tieši pusaudzim ir dabiski nevēlēties iet uz skolu, kurnēt par mācību uzliktajiem pienākumiem? Kā uz to jāreaģē vecākiem? Vai tā vienmēr būs zināmā mērā cīņa starp bērnu un pieaugušajiem, vecākiem un pedagogiem? Un kas šādās situācijās ir bīstami signāli?
Ģimenes studijā diskutē Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga, trīs bērnu māmiņa, izglītībsa pētniece Kristīne Liepiņa un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ķīmijas un vides veselības skolotāja, kā arī Alūksnes vidusskolas ķīmijas skolotāja Inese Ločmele.
