Divas nedēļas Jēkabpils novada Zasā 12 brīvprātīgie vācu armijas karavīri uzkopa I Pasaules karā kritušo atdusas vietu pie evaņģēliski luteriskās baznīcas. Viņi atjaunoja akmeņu mūri ap baznīcu un kapsētu, izlīdzināja zemi un restaurēja krustu rindas, kā arī notīrīja sūnas no akmeņiem un krustiem.
Tradīcija uzkopt kapus aizsākās jau pērn, kad sakārtots laukums baznīcas vienā pusē.
Tautas apvienība oficiālais pārstāvis Latvijā Jānis Raciņš apgalvoja, ka sadarbība ir plānota arī nākotnē: „Tas tiek plānots arī turpmāk, cik ilgi tas turpināsies ir grūti pateikt, bet darba te ir daudz -- uz divdesmit gadiem, ja ne vairāk"
Bijušais Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Jānis Amats uzsver Kapu sakopšanas svarīgumu, jo tie ir valsts kultūras mantojums.
„Galvenais ir svarīgi, lai kapi ir tīri un sakopti, jo ja viņi būs aizauguši, cilvēki uzskatīs, ka tie ir pamesti un nevienam nevajadzīgi," uzsvēra Jānis Amats.
Darba svarīgumu izprot arī paši karavīri, kuri šeit brīvprātīgi ieradušies, lai sakoptu savu vecvecāku atdusas vietas.
Brīvprātīgais karavīrs Patriks Vošnike pastāstīja: „Sākumā tas bija kā uzdevums braukt uz šejieni un sakopt karavīru kapus. Braucām, jo te bija kaut kas ko mēs nezinājām, bet rezultātā mēs sapratām, ka tas ir nepieciešams darbs un izjutām, ka tas ir arī smags darbs.
Mēs sev līdzi paņemam vēsturi un piedzīvojumus gan par Vāciju un I Pasaules karu, gan arī par šo vietu, vietējiem cilvēkiem un karavīriem.
No vienkārša uzdevuma -- kopt karavīru kapus, tas palika par vajadzību doties uz šejieni izzināt gan savu vecvecāku vēsturi, gan Latvijas un iepazīt vietējos iedzīvotājus un Latvijas karavīrus."
Kapu uzkopšanu finansē Tautas apvienība, kas oficiāli rūpējas par visiem vācu karavīru kapiem pasaulē.
Latvijas Zemessardzes 56. kājnieku bataljona pārstāvji vāciešiem palīdzēja risināt sadzīviskus jautājumus: naktsmītnes, ēdināšana, atpūtas iespējas brīvajā laikā.
„Protams, sadarbība notika arī nepieciešamo materiālu sagādāšanai," paskaidroja Zemessardzes 56. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors.
Brīvajā laikā karavīri iepazina Latviju -- apskatīja Rīgu, Jēkabpili un Zasu. Visspilgtāk atmiņā viņiem palika Bāreņu nama „Līkumi" apmeklējums, kas bija pašu vāciešu iniciatīva. Par personīgajiem līdzekļiem viņi iegādājās un uzdāvināja bērniem batutu.
Vācijas militārā atašeja Latvijā palīgs, štāba virsseržants Matiass Hofmans kopumā Latvijas un Vācijas sadarbību vērtē ļoti pozitīvi, īpaši izceļot draudzīgo attieksmi pret karavīriem. Viņš ir pārliecināts, ka šāda veida sadarbība turpināsies arī nākotnē.
