Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus. Diemžēl bez zālēm to nevar izārstēt. Kā vēl var palīdzēt pacientiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Inese Mauriņa norāda, ka šogad sirds (maz)spējas dienās lielāks akcents likts uz to, ka šo slimību var ārstēt un, pateicoties mūsdienu medicīnai un tehnoloģijām, palīdzēt cilvēkam atgriezties veselīgā dzīvē. Bet daudz atkarīgs no paša cilvēka.
Lielāks akcents uz sirds mazspējas saistību citām slimībām, citām diagnozēm, no kurām sirds mazspēja ir attīstījusies, vai kas ir sekas sirds mazspējai.
Sirds (maz)spējas dienu pirmais pasākums norisināsies 9. maijā plkst. 17 biedrības "ParSirdi.lv" Facebook lapā.
Savukārt 11. maijā Inese Mauriņa aicina tikties Rūdolfu Ceseiško, vingrot kopā pie Māras dīķa.
Ginta Kamzola atzīst, ka sirds mazspēja ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Ne visiem, kam ir sirds slimības ir arī sirds mazspēja.
Ārste norāda, ka svarīgi laicīgi sākt ievērot profilaksi, ievērot veselīgu dzīvesveidu, lai aizkavētu sirds slimību rašanos.
"Ja sirds slimība nav laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tas var aizvest līdz sirds mazspējai. Jo ātrāk konstatē un ārstē, jo kopumā dzīves kvalitāte ir labāka," atzīst Ginta Kamzola.
Paaugstināts asinsspiediens ilgtermiņā var novest pie sirds mazspējas.
Mūsdienās fiziska slodze daudz retāk kaitē sirds veselībai, vairāk kaitē fiziskās slodzes nepietiekamība.
