Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) laikā, no 1919. gada 6. janvāra līdz 7. jūlijam, Liepāja bija Latvijas Republikas Pagaidu valdības mājvieta. Līdz ar to Liepāja kļuva par faktisko jaunās Latvijas Republikas galvaspilsētu. Šis periods bija viens no grūtākajiem un sarežģītākajiem Latvijas valdības pastāvēšanas laikā.

Kara noslēgums deva iespēju proklamēt neatkarīgu Latvijas valsti 1918. gada 18. novembrī. 1919. gada 3. janvārī Krievijas Sarkanās armijas sastāvā esošie latviešu strēlnieku pulki ieņēma Rīgu. Jau iepriekšējā dienā Pagaidu valdība pameta Latvijas galvaspilsētu un aizbrauca uz Jelgavu un tālāk uz Liepāju, kur ieradās 6. janvāra rītā. Naidīgos apstākļos K. Ulmanis pārcēlās uz tvaikoni “Saratov”, kur valdība darbojās britu flotes aizsardzība līdz jūnija beigām.

Pēc ilgstošākiem pūliņiem Latviju izdodas atbrīvot. 27. jūnijā plkst. 18.00 Pagaidu valdība Liepāja svinīgi nokāpa no kuģa
“Saratov”. 8. jūlijā valdība atgriežas atbrīvotajā Rīgā.

свернуть