Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919.gada 5.janvāris - 1919.gada 20.marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919.gada 21.martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par „Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.
15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa - Ventas (lai gan tā janvārī bija aizsalusi, nevarēja zināt, cik ilgi tur nāksies noturēties).
1919.gadā, kad tika dibināts Kalpaka bataljons, vēsturiskā situācija Latvijā nebija nedz stabila, nedz iepriecinoša. Kalpaka vienībai visu laiku bija jāatkāpjas, taču apstājoties Lielaucē, vienība uzturējās trīs dienas līdz notika šī pirmā kauja. Militārie spēki, protams, bija nelieli, daļa Latvijas armijas bija Vācu armijas sastāvā, kad Sarkanā armija ar milzīgu pārspēku nāca iekšā Latvijā. Galvenā ideja jau bija doties uz Vāciju, ejot palīgā vācu proletariātam, līdz ar to uzbrukums Dobeles - Ventspils virzienā, kas gāja cauri Lielaucei, uzskatāms par Sarkanās armijas palīgvirzienu. Kalpaka vienība, izlūkojot situāciju, secināja, ka „sarkanie” neuzbruks. Tas varēja beigties traģiski, taču šī „pilsoņu karošana”, kad brālis cēla ieroci pret brāli, beidzās veiksmīgi, pateicoties rūpīgam izlūku darbam. Šī cīņa bija īsa, bet asiņaina. Tā sākās pēc pusnakts, pieļaujot abām pusēm kļūdas, - „sarkanie”, redzot Kalpaka bataljona atstātās gaismas pils 2.stāvā, varēja identificēt uzbrukuma mērķi, taču divi tālāk uz Dobeles pusi noliktie karavīri pamanīja uzbrucējus, lai arī bija dziļš putenis un arī raķešu pistole nenostrādāja, aizskrienot un pareizi brīdinot, kaujai nebija pārsteiguma fona. Pirmais kritušais bija leitnants Pēteris Dambītis, jo karavīra zābakus postenī bija nolicis blakus, līdz ar to nepaspēja tos uzvilkt… Kalpaka bataljons netika sakauts arī „sarkano” neizdarībai, jo pārspēks bija trīs reizes lielāks, - karavīri, kas uzbruka, nebija ievērojuši, ka ložmetēju stobrā ūdens ir sasalis, tas arī palīdzēja šo kauju uzvarēt.
NBS sociālo mediju tīkls „Latvijas armija":
- „Twitter" īssaziņas profils - [ Ссылка ]
- „Facebook" mājaslapa - [ Ссылка ]
- "Google+" mājaslapa - [ Ссылка ]
- „Draugiem.lv" mājaslapa - [ Ссылка ]
- „Flickr" foto kanāls - [ Ссылка ]
- „YouTube" video kanāls - [ Ссылка ]
- „Dipity" Latvijas armijas vēstures laika josla "Karavīra kalendārs" - [ Ссылка ]
