Jēzus oponenti bija izglītoti, racionāli un dievbijīgi ļaudis. Viņiem bija skaidrs, kā pasaulē panākama kārtība – caur stingru, nepiekāpīgu un nenogurstošu bauslības sludināšanu. Ja cilvēkiem tiks skaidri sacīts, kas ir labs un kas ir ļauns, ja viņiem “palīdzēs” ar likumiem un sankcijām, ja viņiem būs skaidrs priekšstats par Dieva tiesu, kas katram stāv priekšā, cilvēki mācīsies “uzvesties”. Tas ir loģiski, saprotami un, šķiet, katram normāli domājošam cilvēkam pilnīgi skaidrs. Tautas izdzīvošana ir atkarīga no Bauslības jeb Dieva likuma sludināšanas un ievērošanas. Tas ir visa sākums un gals.
Arī mūsdienās šis ceļš liekas pievilcīgs un racionāls. Vai tad tā nav? Vai tad visas mūsu problēmas nerodas no cilvēku izlaidības un patvaļas? Vai tad pasaule un civilizācija neiet uz galu visatļautības dēļ? Vai tad Bībelē nav skaidri pateikts, kā mums ir jādzīvo? Vajag vienkārši darīt!! Un vajag prasīt, lai citi dara! Jācīnās un jānostājas “patiesības sardzē”, jo vienīgi “skaidrais Dieva vārds” ir tas, kas var izglābt mūs no posta…
Šiem cilvēkiem ir taisnība. Un reizē viņiem galīgi nav taisnība. Tā tas bija Jēzus laikā, tā tas bija Reformācijas laikā un tieši tāpat – tikai citā vārdiskā ietvarā – tas piepildās arī šodien...
Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 7. nodaļa, 37. līdz 46. pants.
