Pagājis ceturtdaļgadsimts kopš asiņainākās dienas Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļā - uzbrukuma Iekšlietu ministrijai. Par 25 gadus senajiem notikumiem pie kādreizējās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī šodien liecina piemiņas plāksne pie nolupušās fasādes un ar pelēku špakteli aizdarīti neskaitāmi ložu caurumi. Iekšlietu ministrija šīs telpas pameta pirms septiņiem gadiem, tagad te top viesnīca. Bet tieši ar šo vietu joprojām saistās lielākais neatbildētais jautājums par Barikāžu laika notikumiem: kas deva pavēles, vai uzbrukumā piedalījās arī kāds ''trešais spēks'' un no kā lodēm šajā vakarā krita pieci cilvēki?
Ir 1991.gada 20.janvāris, īsi pēc deviņiem vakarā. Pie Iekšlietu ministrijas Raiņa bulvārī sākas apšaude starp PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka pakļautībā esošās Rīgas Speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON kaujiniekiem un ministrijas aizstāvjiem. Lodes lido no Bastejkalna un omoniešu ieņemtās Celtniecības ministrijas, vēlākās ASV vēstniecības ēkas, logiem. Apšaudē dzīvību zaudē kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, skolnieks Edijs Riekstiņš, miliči Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko. Dramatiskus mirkļus fiksē Jura Podnieka kamera.


Dažādās liecības par 20.janvāra notikumiem apkopotas laikabiedru atmiņās un tiesas materiālos, uzņemtas vairākas dokumentālas filmas. Bet fundamentālu pētījumu nav, jo, kā saka Renārs Zaļais - lai veiktu pētījumu, vajadzīgi dokumenti, bet, ja tādi vispār ir, tie glabājas nepieejamos Krievijas militārajos arhīvos. ''Ļoti iespējams, ka tie varētu būt bijuši kādi mutiski rīkojumi. Bet no kā tie nāca, kas bija īstie organizatori šim 20.janvāra uzbrukumam un kāds bija tā mērķis - tie visi ir jautājumi, uz kuriem atbilžu nav''.
Maz pētītos 20.janvāra notikumus un pretrunīgās versijas savā bakalaura darbā pirms diviem gadiem analizēja arī vēstures students Agris Pastars. Viņš apkopojis gan cilvēku atmiņas, liecības un trūcīgos dokumentus, gan intervējis vairākus bijušos OMON kaujiniekus, kuriem savulaik piesprieda nosacītus sodus un kuri palika uz dzīvi Rīgā. Tomēr nonākt daudz tuvāk patiesībai nav izdevies. ''Visticamāk, ka to patiesību jau noskaidros mūsu mazbērni. Varbūt Krievijā atvērsies kāds specarhīvs vai kāds no šo notikumu plānotājiem uzrakstīs atmiņas vai memuārus. Pagaidām, es uzskatu, mēs varam izvirzīt tikai versijas,'' klāsta Pastars.
OMON krimināllietā sākotnēji bija apsūdzēti vairāk nekā 100 cilvēku, no kuriem gan izdevās notiesāt tikai 15 - vairums saņēma nosacītus sodus. Dažiem piespriesta arī reāla brīvības atņemšana. Piemēram, Mihailu Bruju Rīgas apgabaltiesa notiesāja uz 6,5 gadiem cietumā, tādu pašu termiņu piesprieda Mihailam Sevastjanovam. Taču abi arvien atrodas meklēšanā ārpus Latvijas. ''Melno berešu'' tiesas iznākums daudzos radīja vilšanos. Bet jāņem vērā, ka daudz ko noteica sākotnējā izmeklēšana - tajā liela loma bija LPSR un vēlāk Krievijas prokuratūrai.
Kā intervijās presē atzinusi bijusī Latvijas Ģenerālprokuratūras Sevišķi smago noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Rita Aksenoka, kad lieta 1992.gadā no Maskavas atgriezās Rīgā, daudzas liecības un lietiskie pierādījumi bija pagaisuši.

свернуть