Krustpilieši un jēkabpilieši mazā skaitā, bet ar lielu bijību pret tiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību, nesa ziedus un sveces pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju”. Citus gadus 16. martā tika organizēti plaši pasākumi, bet šogad iedzīvotāji leģionārus un nacionālos partizānus godināja klusumā – Covid-19 ienes savas korekcijas arī piemiņas dienu norisē.
Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas vadītāja Gaida Rautiņa: “Nevaram pulcēties, nevaram neko. Vienīgais, ko varam – atnākt un nolikt ziedus piemiņai saviem brāļiem, māsām, kas cīnījās tajos gados un atcerēties to.”
“Man šī diena ir īpaša ar to, ka mans brālītis arī bija leģionārs. Tajos laikos viņš jau sapņoja par brīvu Latviju, viņš par to visu laiku cīnījās. Pašreiz viņš jau ir zemes klēpī, bet viņš bija ar ļoti lielu pārliecību. Es kā māsa visu laiku savā sirdī domāju par mūsu Latviju, lai viss Latvijai būtu labi un skaisti. Es esmu ar ļoti lielu pārliecību, un tāpēc es vienmēr katru gadu nāku iedegt uguntiņu vai nolikt ziedus, atceroties tos laikus,” stāsta jēkabpiliete Arta Laizāne.
Viens no ievērojamākajiem latviešu karavīriem, kura dzimtā vieta ir Krustpils novads, bija Rihards Strožs-Pārups. Viņš pēc Latvijas okupācijas turpināja cīnīties par savas zemes un tautas neatkarību. Nozīmīgākais Pārupa grupas veikums bija Gostiņu ieņemšana. 1946. gada 7. janvārī grupa ieņēma ēku, kurā atradās padomju okupācijas režīma izpildu komiteja, iznīcināja sarakstus ar to cilvēku vārdiem, uzvārdiem, kurus bija nolemts izsūtīt. Rihardu Pārupu 1946.gadā Vietalvā nošāva čekisti. 16. martā pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju” ziedus nolika arī Riharda Pārupa radiniece.
Dace Voita, Riharda Pārupa radiniece, saka: “Rihards Pārups ir manas mammas brālis. Mūsu ģimenē viņš ir nacionālais varonis. Visi mani bērni cenšas viņam līdzināties. Man ir četri bērni un vēl mazmeita, un visi ir ļoti nacionāli noskaņoti. Kā etalons ir Rihards mums visiem. Cenšamies vienmēr neapkaunot viņa vārdu.”
Pēc nacionālo partizānu un leģionāru godināšanas Jēkabpilī neliela iedzīvotāju grupa devās uz Rīgu, lai 16. martu ar ziedu nolikšanu pieminētu arī galvaspilsētā.
