Astoņu cilvēku komanda, vairāku stundu smags darbs pirms operācijas un tās laikā - Latvijā pirmo reizi veikta ļoti sarežģīta ķirurģiska operācija, kādu citur pasaulē veic ļoti reti.
Audzējs iegurnī - šāda diagnoze tika noteikta sievietei, kura ārstam sūdzējās par sāpēm muguras lejasdaļā. Speciālistiem tas ir milzīgs izaicinājums, jo šādas lokalizācijas vēzis ir ārkārtīgs retums un liels drauds pacienta dzīvībai. “Tas ir ļaundabīgs audzējs, kam vienīgā ārstēšanas iespēja ir ķirurģiska. Nav ķīmijterapijas, ne staru terapijas. Šinī lokalizācijā Latvijā operācijas nav bijušas. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ļoti, ļoti sarežģīta. Tie operācijas un pēc operācijas riski, kas pacientei draud, ir milzīgi, tāpēc šādas operācijas veic tikai pasaulē nedaudzās vietās, kur ir viss iespējamais tehniskais nodrošinājums un ir pieredze to darīt,” saka Lauris Repša, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs, ortopēds.
Šāda veida operācijas pārsvarā veic pasaules lielās universitāšu klīnikas: Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Amerikā, Japānā. Tuvākā vieta, kur ir veikta šāda operācija, ir Somijā, kur desmit gadu laikā ir veiktas divdesmit šādas operācijas. “Pacientei tika izstāstīts, ka viņas situācija ir tāda, kāda tā ir. Ja mēs neko nedarīsim, iznākums ir diemžēl skumjš, kas ir vienu, divu gadu laikā, un tas ir ļoti nepatīkams un mokošs. Vai nu mēs mēģinām un darām, vai nu - kā ir, tā ir, jo kovidsituācijā arī ārpus Latvijas ārstēšanā ir ļoti apgrūtināta pacienta mobilitāte. Paciente piekrita tam, ka mēs mēģinām,” saka Lauris Repša.
Tādos brīžos kā šis, kad ārsti nevar vadīties pēc iepriekšējām operācijām, nākas vadīties pēc literatūras un citu pieredzes. Tika zvanīts kolēģiem citur pasaulē, kuri ir pieredzējuši šādas operācijas, kā arī ilgs laiks tika pavadīts vairākos pētījumos un vebināros. Sievietei tika veiktas vairākas operācijas. Pirmā notika septembra sākumā onkoloģijas centrā, kur operēja dakteris Andrejs Pčolkins un Lauris Repša asistēja. Pati operācija norisinājās trīs stundas.
“Ja mēs operācijas laikā kaut ko sabojājam, pacients nepilnas minūtes laikā nekontrolēti noasiņos, bez variantiem. Vispirms mums tie asinsvadi ir jāredz, jāatdala no audzēja, jāpabīda maliņā - jāsagatavojas tai galvenajai operācijai. Pie audzējiem svarīgais noteikums ir, ka mēs audzēju nedrīkstam ņemt pa gabaliem laukā, mums ir jāizņem pilnīgi viss, veselo audu robežās, neatverot. Vienkāršāks variants ir, ka mēs izņemam visu krusta kaulu, bet tad pacients nekad nebūs spējīgs staigāt ar savām kājām, viņš būs izārstēts no onkoloģijas, bet viņš pārvietosies ratiņkrēslā. Šī bija tā iespēja, kad mēs iepriekšējā operācijā atradām nervu, kas iet uz kājām, lai pacients būtu spējīgs kustināt kājas un staigāt, un tā lielā operācija bija, ka mēs lielo audzēju izņēmām tā, ka nervus un asinsvadus saglabājām. Pēc tam ir tā, ka, ja mēs izņemam to krusta kaulu 2/3 laukā, mums vairs mugurkauls neturas kopā ar iegurni. Tā turēšanās ir ļoti nosacīta,” stāsta Lauris Repša.
Lai paciente spētu staigāt, bija nepieciešams savienot mugurkaulu ar iegurni, tāpēc talkā tika ņemtas skrūves un implanti.
Šāda operācija tika veikta pirmo reizi valstī, un Lauris Repša ReTV Ziņām atzīst - ir liels gandarījums par paveikto. “Prieks par pacientu, kam šķietami bezcerīgā stāvoklī, neglābjamā situācijā, tomēr mēs varējām palīdzēt. Mums nebija nekādu dramatisku notikumu, kas varētu šo visu apgrūtināt, bija personīgais gandarījums.”
Šobrīd paciente atrodas mājās. Tiesa gan, ārsti viņai neļauj staigāt bez palīgierīcēm, lai mīkstie audi līdz galam spētu sadzīt. Tāpat paciente nevar sēdēt, šobrīd tikai stāvēt un gulēt.
