Interese par Zemgales senvēsturi vērojama jau kopš pagājušā gadsimta 20.-30. gadiem. Līdz ar vēsturisko zemju likuma stāšanos spēkā šis jautājums atkal aktualizēts. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta vēlīnā dzelzs laikmeta Zemgaļu sētas makets, kas būs arī viena no muzejpedagoģiskajām programmām skolēniem.
Vienas telpas dzīvojamā ēka, šķūnis, kūts un vasaras virtuve. Tāda vēsturnieku ieskatā varētu būt diezgan turīgas četru cilvēku ģimenes sēta Zemgalē 11., 12. gadsimtā, kas tagad atveidota maketā, kura mērogs ir 1:200.
Šī ir tāda 5x5 metri ēka. Tiem laikiem pat liela ēka varētu teikt, un te mēs redzam, kāds varētu būt interjers. Maketa autors ir Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums, kurš stāsta, ka maketa izveidē apkopotas visas zināšanas par seno būvniecību, mītnēm un dzīvesveidu, kas sastopamas arheoloģiskajā materiālā. “Protams, ka tas pārsvarā ir apaļkoks, skujkoks, kaut gan sastopami ir arī ozoli, pat bērzi māju būvniecībā, bet kā likums ozolu lika pamatos kā izturīgāko būvmateriālu pret trupēšanu, bet principā tā ir priede un egle.”
Galvenā nodarbošanās jau toreiz Zemgalē esot bijusi lauksaimniecība, tāpēc maketā līdzās ēkām redzami arī lopi un rati. Dzīvojamās telpas interjerā redzami tikai paši nepieciešamākie priekšmeti kā lāvas gulēšanai, galds un, protams, krāsns. Logi tolaik bijuši ļoti niecīgi, tuklāt ziemā tie cieši aizsegti. Jāteic, ka mājām tolaik neesot bijuši arī griesti. Normunds Jērums: “Es domāju, ka ērta dzīve viņiem nebija jebkurā gadījumā, salīdzinot ar mūsdienām. Vienīgais – viņi sev varēja to dzīves telpu uzlabot. Mūsu gadījumā mums ir tāda standarta vientelpu ēka, bet turīgāki ļaudis, ja gribēja dzīvot komfortablāk, uzbūvēja jau divu telpu ēku. Kā mēs zinām, no Mežotnes arheoloģiskā materiāla, varēja būt arī trīstelpu ēka.”
Vēlīnā dzelzs laikmeta Zemgaļu sētas replika turpmāk papildinās Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju. Tā būs arī viena no muzejpedagoģiskajām programmām skolēniem. “Ziniet – nekad nav tik slikti, ka nevienam nekas neinteresē. Protams, ir viena daļa, kas interesēsies tikai par to, kas bija vakar. Viena daļa, kas interesēsies par to, kas būs rīt, bet ar kaut ko viss sākās. Un kā viss ir sācies, kā tie cilvēki ir dzīvojuši? Ja māk stāstīt un vizuāli rādīt ar tēliem vai objektiem, tad tas jau saistās ar pasaku, bet ar tādu izpratni, ka tā pasaka jau bija realitāte,” saka muzejpedagoģe Anitra Skalbiņa.
Šai muzejpedagoģiskajai programmai skolas var pieteikties līdz mācību gada beigām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.
