Jaunas un mūsdienīgas telpas ieguvuši Iecavas un Priekules ugunsdzēsēji un Valsts policijas darbinieki. Abas jaunās ēkas aprīkotas ar saules paneļiem un siltumsūkņiem, tāpēc to ikdienas uzturēšanai vajadzēšot mazāk līdzekļu. Plānots, ka tuvāko gadu laikā tiks uzbūvēti vēl vismaz trīsdesmit divi katastrofu pārvaldīšanas centri.
Vēsturiskā sirēna Iecavā skan simboliski, jo šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Iecavas postenis savā darbībā pāršķir jaunu lappusi. Jaunajā depo jeb katastrofu pārvaldīšanas centrā ugunsdzēsēju rīcībā būs daudz ērtākas un plašākas telpas, stāsta Iecavas posteņa komandieris Aleksandrs Ivanovs: “Viņi atšķirās pirmkārt pēc izmēra, un otrkārt šeit būs ievērotas visas darba aizsardzības prasības. Mums vecajā depo sliekšņi ir par augstu un citreiz var paklupt. Šeit vārti ir automātiski , telpas plašas jaunas viss ir moderns.”
Jaunajā ēkā ir arī atpūtas telpas, vieta sportošanai, mūsdienīgi aprīkota virtuve, noliktavas telpas un plaša garāža un iespējas auto nomazgāt. Jauno Iecavas katastrofu pārvaldīšanas centru kopā ar ugunsdzēsējiem par savu mājvietu sauks arī Valsts policijas darbinieki. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ReTV norāda: “Mēs ļoti priecāsimies kopā ar jums pārtraukuma brīžos uzvārīt kafiju un pārmīt kādu vārdu un paplānot kopējas mācības un citus procesus. Tas ir tas uz ko bija jāiet, kas ir mūsu valsts attīstība, kas ir iekšējās drošības attīstība.”
Latvijā ir deviņdesmit ugunsdzēsēju depo, no tiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā atjaunoti astoņi. Līdz ar Iecavas katastrofu pārvaldīšanas centru atklāts arī Priekules katastrofu pārvaldīšanas centrs, un tagad varot teikt, ka atjaunošana ir sākusies. Tuvākajos gados plānots esot uzbūvēt vēl vismaz trīsdesmit divus tipveida katastrofu pārvaldīšanas centrus. Gan Iecavas, gan Priekules jaunie centri katrs izmaksājā aptuveni 1, 5 miljonus eiro bez PVN. Vēl ir iezīmēts finansējums no Atveseļošanas noturības mehānisma vēl par astoņu struktūrvienību atjaunošanu un 16 struktūrvienību atjaunošanu no Valsts budžeta. Tas finansējums ir iezīmēts līdz 2027. gadam. Priekšā vēl ir iepirkumi un projektēšan. VUGD priekšnieks cer, ka normalizējoties ugunsdzēsēju un arī policistu darba apstākļiem, vieglāk būs aizpildīt vakances. Tomēr tas esot tikai viens no aspektiem. Stāsta VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis: “Ja mēs salīdzinām tendences, pagājušā gada decembri ar šī gada pirmo maiju, tad reģionos tendence ir pozitīva vakancēm samazināties. Diemžēl to nevar teikt par Rīgu un Pierīgu. Tā darba samaksa nespēj konkurēt ar vidējo tautsaimniecībā.”
Būvniecības noslēguma fāzē pašreiz esot arī katastrofu pārvaldīšanas centri Saulkrastos, Kandavā, Aizputē, Dagdā, Ilūkstē un Rūjienā.
#SIF_MAF2023
