Latvijai ir viens no senākajiem karoga stāstiem visā Eiropā. Līdzīgi kā, piemēram, Dānijai, Latvijas karoga stāsts nāk no viduslaiku hronikām. Ap 1290. gadu sarakstītajā Atskaņu hronikā minēts, ka 1279. gadā karagājienā latgaļi no Cēsīm lietojuši karogu – sarkanu, kas pāršķelts ar baltu. Latviešu karoga krāsu stāsts uzmeklēts atkal 19. gadsimtā, kā Latvijas un latviešu karogs lietots no 1917. gada.
Arī Latvijas himnas, līdzīgi kā karoga stāsts, iestiepjas krietni senākā pagātnē kā Latvijas valsts dibināšana. “Dievs, svētī Latviju” skolotājs Baumaņu Kārlis sarakstīja 1873. gadā I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Tolaik svarīgs, latviešus vienojošs jaunums bija ne tikai jaunā dziesma, bet vēl jo vairāk – jaunais vārds – Latvija. Tā laika politiskajās kartēs tāda nebija un tādēļ bija ļoti svarīgi to iezīmēt kultūrā un arī ļaužu prātos – mums ir sava zeme, Latvija, ko apdzīvojam mēs, latvieši, nevis tikai Krievijas impērijas guberņas vai Baltija kā reģions. “Dievs, svētī Latviju” turpmākajos gados dziedāja visos lielākajos pasākumos, tiesa gan cenzūras un piesardzības dēļ vārdu Latvija dažkārt mēdza aizvietot ar “Baltija”, kas tolaik bija visiem saprotams ģeogrāfisks apzīmējums, kas apvienoja Latviju (bez Latgales) un Igaunijas teritoriju.
Ещё видео!