Krievijas valsts kamermūzikas teātra „Sanktpēterburgas opera” iestudētā Johana Štrausa operete „Sikspārnis”, kas nupat izskanēja Krustpils brīvdabas estrādē Jēkabpilī, neatstāja vienaldzīgu nevienu. Diemžēl pēc izrādes skatītāju vidū virmoja ne tikai prieks par māksliniecisko sniegumu un humora pilno sižetu, bet arī šoks par video, kas pēkšņi parādījās fonā brīdī, kad uz skatuves norisinājās balles aina. Video bija vērojami dokumentāli kadri no Pirmā pasaules kara ar šaujošiem lielgabaliem un grimstošiem kuģiem.
Ņemot vērā šī brīža ārpolitisko situāciju, bija iedzīvotāji, kuri video uztvēra kā draudus Latvijai, vēl jo vairāk tādēļ, ka Johana Štrausa operetei nevar būt nekāda sakara ar Pirmo pasaules karu, jo operete savu pirmizrādi piedzīvoja 40 gadus pirms Pirmā pasaules kara sākuma – 1874.gadā. Pirms izrādes notikušajā preses konferencē „Sanktpēterburgas operas” režisors Jurijs Aleksandrovs skaidroja, ka izrādei pielicis klāt mūsdienīgākus akcentus un ka vēlējies parādīt bohēmu Pirmā pasaules kara draudu ēnā.
Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele, kura kameras priekšā runāt nevēlējās, savu un kolēģu viedokli izteica e-pasta vēstulē. Viņa raksta, ka par redzēto arī bijusi pārsteigta: „2014.gada nogalē mēs noskatījāmies opereti „Sikspārnis” Sanktpēterburgas Operas teātrī, bet izrādē šīs projekcijas nebija! Par šo jaunievedumu izrādē – nelielo videoprojekciju ar balles un Pirmā pasaules kara ainu attēlojumiem – mēs netikām informēti. [..] Ja režisors Jurijs Aleksandrovs vēlējās pastiprināt šo kontrastu un vēstījumu, un tādas tiesības ir jebkuram radošas profesijas cilvēkam, tad iespējams – šajā gadījumā būtu jāizvēlas citi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. [..] Šis precedents liek izvērtēt tālāko sadarbību.”
Starp Jēkabpils pilsētas pašvaldību un „Sanktpēterburgas operu” ir noslēgts sadarbības līgums uz pieciem gadiem, un šogad bija jau ceturtais gads, kad Jēkabpilī viesojās šie mākslinieki. Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs ir viens no tiem izrādes skatītājiem, kuri teic, ka video neesot pievērsuši uzmanību un nekādus draudus nesaskatot: „Tas, ka parādījās šādas tādas ažiotāžas par kaut kādu sižetu... Atklāti sakot, es tam pat nepievērsu uzmanību, varētu teikt, pat neievēroju. Tikai pēc tam sapratu, ka bija cilvēki, kas to uztvēra varbūt nepareizi. Es uzskatu, ka viss, kas tika rādīts uz skatuves, bija ļoti augstā mākslinieciskā līmenī, un jēkabpilieši tādu līmeni ir pelnījuši. Tā mazā niansīte, kas tur parādījās... katrs to uztver tā, kā izprot. Es, kaut gan izrādes laikā to neuztvēru, bet no atsauksmēm, kas ir masu medijos un no žurnālistu jautājumiem, es nekādus draudus mieram Latvijā nesaskatu. Tā bija mākslinieka interpretācija, ka dzīres notiek mēra laikā.”
Daļu iedzīvotāju satrauc viesizrādes laikā piedzīvotais, un viņi atgādina par faktu, ka Jurijs Aleksandrovs pērn iestudējis izrādi – mītiņu „Krima”, kurā vērojams atbalsts Krimas okupācijai. Atbalstu nenoliedz arī pats Jurijs Aleksandrovs, kurš telekanālā „Санкт-Петербург” saka: „Esmu pārliecināts, ka Krima bija, ir un būs mūsu – Krievijas.”
Šogad Jurijs Aleksandrovs par šīs izrādes iestudējumu pat saņēmis Sanktpēterburgas valdības prēmiju. Režisors Krievijas televīzijai "НТВ" stāsta, ka izrādi bija iecerējis ar vērienu: „Es biju domājis šo izrādi kā masu uzvedumu brīvi pieejamā teritorijā ar vairāku tūkstošu skatītāju piedalīšanos, vienalga, vai tas būtu Pils laukums vai Sarkanais laukums. Šis uzvedums tika saskaņots ar Sanktpēterburgas pilsētas vadību.”
No redzētā varam secināt, ka māksla Krievijā ir cieši saistīta ar politiku. Neskatoties uz to, Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs plāno turpināt sadarbību ar „Sanktpēterburgas operu” un aicināt māksliniekus uz Jēkabpili arī nākamgad. Jurijs Aleksandrovs nākamajam gadam esot piedāvājis izrādi „Seviljas bārddzinis”.
Sandra Paegļkalne
