Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa izstrādājusi divas versijas jaunam pedagogu atalgojuma modelim, kuru piedāvā skolām izmēģināt jau šajā semestrī. Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka modeļa izmēģināšanai pieteikušās jau 54 skolas, bet to vidū nav nevienas Jēkabpils izglītības iestādes. Aptaujātie skolu direktori un skolotāji atzīst, ka galvenais iemesls ir informācijas trūkums, jo ministrija nav publiskojusi sīkāku jaunā modeļa aprakstu.
Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis saka: „It kā modelis ir piedāvāts, bet, kas tieši ir piedāvāts, nav zināms. Taisīt eksperimentu 60 strādājošiem skolotājiem ir riskanti. Strādāja darba grupa, izstrādāja divus variantus, bet nekur nav publicēts, kādi ir šie varianti.”
Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu izglītības darbiniekus attur arī bažas par to, vai jaunais modelis būs labāks par šobrīd spēkā esošo. Modeļa viena versija ir pāreja uz pilna laika darba slodzi, apmaksājot katram pedagogam 36 stundas nedēļā. Tas rada neskaidrību par to, ko darīs tie pedagogi, kuriem ir daudz mazāk stundu nedēļā, piemēram, vizuālās mākslas vai sporta skolotāji. Turklāt pedagogi bažījas, ka šāda izlīdzināšana varētu būt neapmierinoša tiem, kuriem ir lielas slodzes.
Skolotāja un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Jēkabpils Starpnovadu arodbiedrības organizācijas priekšsēdētāja Inga Ermansone skaidro: „Pavīd viedoklis, ka direktoram būs iespēja noteikt, cik kontaktstundas skolotājam būs jāstrādā, un, vienojoties ar direktoru, tiks izveidots amata apraksts. Ja tā, tad atkal būs ļoti liela dažādība. It kā naudas summa būs viena un tā pati, bet ieguldītais darbs katram pedagogam būs atkal ļoti atšķirīgs. Mūs satrauc arī tas, ka nav pietiekamas informācijas, vai tiešām tiks piešķirti papildu līdzekļi. Šobrīd izskatās, ka tā naudiņa, kas ir izglītības sistēmā, tiks tikai pārbīdīta tā, lai daudzmaz izlīdzinātu un vienādotu pedagogus pēc atalgojuma, bet līdz ar to zaudēs tie, kas strādā daudz, ar lielām klasēm, ar lielu noslodzi un papilduzdevumiem, jo viņi tiks vienādoti ar tiem, kam klasē ir varbūt pieci, seši skolēni.”
Par atalgojuma samazināšanos bažas ir arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktoram Valerjanam Vizulim: „Nākotnē šis modelis paredz, ka visās pilsētu lielajās skolās pedagogiem samazināsies atalgojums par aptuveni trešo daļu. Tas ir pilnīgi aplams projekts, pilnīgi aplams. Mums jau ir zināms, cik viņi maksās par 36 stundām, un tas ir daudz mazāk nekā jau pašlaik pedagogi saņem par 36 stundām. Tas ir modelis, kas samazina pedagogiem algu. Vislielākās bažas ir tādas, ka šobrīd skolotāju vidējais vecums tuvojas 60 gadiem. Tas nozīmē, ka pašlaik visiem jaunajiem cilvēkiem ir jādomā par to, kas mācīs bērnus pēc septiņiem gadiem. Ja paliks šāds finansējums, kāds pedagogiem ir pašlaik, tad nebūs, kas māca mūsu bērnus.”
Lai situāciju risinātu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valde ir pieņēmusi lēmumu, kurā aktualizē jau iepriekš izvirzītās prasības, piemēram, jaunajā modelī paredzēt apmaksāt nevis 36, bet 40 darba stundas nedēļā, noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu robežās no 18 līdz 24 stundām atkarībā no mācību priekšmeta, lai nebūtu tā, ka skolotājam jāvada 30 kontaktstundas nedēļā, bet par pārējo darbu viņam netiek samaksāts, kā arī nodrošināt jaunā modeļa ieviešanai papildu finansējumu.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno oktobra sākumā informēt, kuras skolas izraudzītas jaunā modeļa aprobācijai. Plānots, ka izmēģinājumā varēs piedalīties 34 līdz 50 skolas, kurās no oktobra līdz decembrim notiks jaunā modeļa jeb pilna laika darba slodzes – 36 stundu darba nedēļas – aprobācija, lai decembrī varētu izvērtēt aprobācijas rezultātus un veikt nepieciešamās korekcijas. Savukārt no nākamā gada janvāra līdz jūnijam modeli paredzēts izmēģināt visās Latvijas izglītības iestādēs.
Sandra Paegļkalne
