Neskatoties uz milzīgo progresu medicīnā – gan izpratnē par slimībām gan diagnostikā un ārstēšanā, ir medicīniskas problēmas, kuras ne tikai nav atrisinātas, bet kļūst arvien aktuālākas. Viena no tādām ir muguras sāpes.
Lūk daži fakti par muguras sāpēm mūsdienās:
muguras sāpes ir visbiežākais darba nespējas iemesls jauniem cilvēkiem (līdz 45 gadu vecumam);
muguras sāpes ir kopumā trešais biežākais iemesls, kāpēc cilvēki griežas pēc mediķu palīdzības;
gandrīz visi (75-90% cilvēku) saskaras ar muguras sāpēm savas dzīves laikā;
20-25% cilvēku ir muguras sāpes vismaz vienu reizi gadā;
1% cilvēku ir pastāvīga darba nespēja muguras sāpju dēļ.
Muguras sāpes ir ļoti daudzšķautņaina problēma, pēc būtības sindroms, kas zem sevis apvieno ļoti dažādus iemeslus, kuru izpausme ir līdzīga. Daļa no šiem iemesliem ir labi izprasti, taču ir arī muguras sāpju cēloņi, par kuriem varam tikai nojaust.
Kāpēc neskatoties uz medicīnas progresu problēmas aktualitāte nemazinās? Daļējs izskaidrojums uz šo jautājumu slēpjas faktā, ka progress ir skāris ne tikai medicīnu, bet praktiski visu mums apkārt, pamatīgi izmainot mūsu dzīves. Ikviens būs pamanījis, ka ienākot arvien jaunām tehnoloģijām, cilvēku dzīve ir kļuvusi arvien mazkustīgāka, sēdošāka un fiziski vieglāka – veļu mazgā un žāvē mašīnas, sazināties ar jebkuru pasaules malu var neizkāpjot no gultas, lai iepirktos, bieži pietiek ar datoru, pārvietošanās ar personisko auto ir pieejama plašākam cilvēku lokam utt.
Tomēr vai visi šie mūsdienīgie komforti ir labi priekš mūsu veselības? Vai daba veidojot mūsu ķermeņus tādus, kādi tie ir bija paredzējusi to, ka tik maz kustēsimies un tik daudz sēdēsim? Jādomā ka nē, jo ar mazkustīgu dzīvesveidu saistītās veselības problēmas kļūst arvien biežāk sastopamas. Muguras sāpes ir tikai viena no tām.
Bieži valda uzskats, ka no muguras sāpēm cieš tikai cilvēki, kas strādā fiziski smagu darbu. Taču, lai arī cik tas nebūtu dīvaini, sēdēšana mugurkaula veselībai ir vismaz tik pat kaitīga, kā nepareiza smagumu celšana. Piemēram, tālbraucēji šoferi (gadiem ilgs, pastāvīgs, sēdošs darbs) – grūti satikt kaut vienu, kam nesāpētu mugura. Šī iemesla dēļ mediķi norādot uz pastāvīgas sēdēšanas kaitīgumu to jau sāk dēvēt par 21.gadsimta smēķēšanu.
Ir skaidrs, ka muguras sāpes ir aktuāla un dažreiz grūti ārstējama lieta, bet kā rīkoties, ja muguras sāpes ir kļuvušas par ikdienas problēmu? Vai būs nepieciešama operācija? Vai muguras sāpes būs ar mani uz visu mūžu?
Saskaroties ar muguras sāpēm ir svarīgi arī atcerēties, ka tās bieži var būt daļēji/pilnībā saistītas ar psihosociāliem faktoriem (stress, sarežģījumi darbā, personīgajā dzīvē).
Par laimi, lielākā daļā gadījumu muguras sāpju ārstēšanai operācija nav vajadzīga, tomēr, lai noskaidrotu konkrētu muguras sāpju iemeslu un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Turpmāk izklāstīti trīs biežākie muguras sāpju cēloņi:
Muguras muskuļu sāpes
Muguras dziļā muskulatūra parasti ir pēkšņu muguras sāpju iemesls – muskuļu šķiedru sastiepums, plīsums, kas rodas fiziskas pārpūles, traumas rezultātā. Sāpes ir lokālas, bez izstarojuma, tās ārstē ar medikamentiem. Šādu sāpju gadījumā pacients samērā ātri izveseļojas, prognoze ir laba.
Fasešu locītavu sāpes
Sāpes no fasešu jeb starpskriemeļu locītavām ir kopumā visbiežākais muguras sāpju cēlonis. Tās sastāda apmēram 40% no visām muguras sāpēm. Tiešais sāpju cēlonis ir sāpīga fasešu locītavu deģenerācija (spondiloze, spondilartroze), jeb vienkāršā valodā starpskriemeļu locītavu nolietošanās. Fasešu locītavu sāpes visbiežāk ir ilgstošas, taču mēdz būt arī pēkšņas, ļoti intensīvas, it sevišķi pēc fiziskas pārslodzes. Fasešu sāpju gadījumā tās nereti izstaro uz cirksni, gūžu, kāju, taču sāpes neizstaro zemāk par ceļa locītavu. Veicot attēldiagnostikas izmeklējumus atradne parasti ir negatīva (neizdodas konstatēt kādas būtiskas novirzes, izņemot, spondilozi, kas ir praktiski normāla atradne ikvienam cilvēkam sākot ar pusmūžu). Retos gadījumos fasešu locītavu sāpes ir daļa no reimatoloģiskas saslimšanas, piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā.
Ārstēšanā pielieto invazīvo atsāpināšanu (“blokādes”) – fasešu locītavu injekcijas rentgena kontrolē, kuru laikā lokāli ievada ilgas darbības pretiekaisuma zāles un vietējas darbības pretsāpju zāles.
Blokāde šaubu gadījumos kalpo arī kā diagnostikas metode, proti, ja pēc precīzas, lokālas medikamenta ievades pacientam sāpes izzūd, tas apstiprina sāpju izcelsmi fasešu locītavās.
