Sabiedrības veselību nenosaka vidējā ķermeņa temperatūra un tas, cik maz ļaužu ir slimnīcās, - tās veicināšanai ārkārtīga nozīme ir arī veselīgai ekonomikai valstī, jo tā ir vistiešākā mērā saistīta ar veselību, un veselība un veselīgums saistīti ar valsts ekonomiku. Valsts ekonomikas dzinējspēks ir veselīgs, strādājošs cilvēks. Diennakts 24 stundu ritējumā vairumā gadījumu šis cilvēks vidēji 8 h strādā, 8 h guļ un 8 h dara vēl ko citu. Dažiem darbā paiet arī 16 un pat 20 h, lai sasniegtu savus vai cita mērķus, kas visbiežāk ir saistīti ar peļņu, tā lieliem soļiem pietuvojoties izdegšanai. Tad nāk atskārsme, ka jāsāk strādāt vai nu mazāk, vai mērķtiecīgāk, bet katrā ziņā - savu psihi saudzējot un rūpējoties par savu veselību. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai ekonomika, kurā peļņa un nauda nav vienīgais dzinulis, ir utopija, reāla iespēja, bet varbūt kādam jau realitāte? Un vai valsts, domājot par savas sabiedrības veselīgu attīstību ilgtermiņā, var un vai tai vajag veicināt veselīgas ekonomikas uzplaukumu, tās iedzīvotājiem sniedzot iespēju strādāt jēgpilni un ar patiesu prieku.

Šāda Aināra Ērgļa moderēta rēbusa teorētiskai šķetināšanai atsaucās LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof.Gundars Bērziņš, uzņēmējs, Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš un start-up uzņēmēja un mentore, RigaTechGirls vadītāja Anna Andersone.

свернуть