Jēkabpils pilsētas bibliotēkā norisinājās izglītojoša lekcija par aizskārumiem internetā un to, kā rīkoties, sastopoties ar tiem. Pie jēkabpiliešiem viesojās pārstāvji no Latvijas juristu apvienības, un galvenais lektors bija apvienības biedrs Ēriks Treļs. Viņš aicina iedzīvotājus pirms tekstu publicēšanas interneta vidē apdomāt, vai šie teksti neaizskars kādu citu, jo neslavas celšana, aicinājumi veikt prettiesiskas darbības, tāpat arī draudu izteikšana ir sodāma rīcība.
“Vārda brīvība nenozīmē visatļautību,” uzsver Latvijas juristu apvienības biedrs Ēriks Treļs. “Ir attiecīgi normatīvais regulējums, kurš paredz atbildību gan par naida izraisīšanu, gan par aizskaroša satura izplatīšanu, gan par konkrēto personu aizskārumiem, gan arī par visdažādākā veida cita satura noziegumu izplatīšanu. Noteikti tas, ka viņš pieļauj iespēju, ka viņš paliks nesodīts, nenozīmē, ka tā reāli arī būs, jo internets nav anonīms. Šī informācija varētu būt iegūta gan par konkrētām adresēm, no kurām šī naidīgā satura informācija bija izplatīta, gan par konkrētām personām.”
Tie cilvēki, kuri uzskata, ka ir aizskarti internetā, aicināti vērsties Valsts policijā ar rakstisku iesniegumu, lai speciālisti varētu izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā ir veikts noziedzīgs nodarījums. Sarežģījumi var rasties tad, ja cilvēks aizskarošo tekstu uzrakstījis netiešā veidā, piemēram, izmantojot metaforas, darbības vārdus vēlējuma izteiksmē vai retoriskus jautājumus.
“Personai, kas veiks izmeklēšanu šajā lietā, būtu jāpierāda attiecīgās normas sastāvs, tātad noteikti būs veikta pārbaude. Ja izmeklētājs spēs pierādīt, ka šajā situācijā bija mērķis aizskart konkrēto personu, tad, neapšaubāmi, persona būs saucama pie atbildības,” skaidro Ēriks Treļs.
Normatīvais regulējums nodala aizskārumus pret kādas sabiedrības grupas pārstāvjiem un aizskārumus pret konkrētu personu, tāpat atkarībā no aizskarošā teksta satura tiek nošķirts, vai jautājums jārisina kriminālprocesā vai civilprocesā. Ja konkrētajā gadījumā policija nesaskata noziedzīgu nodarījumu, cietušais var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu.
“Civiltiesībās pierādījumu nasta ir tam, kurš ceļ prasību, līdz ar to tam, kurš jūtas aizskarts, pašam jāatrod un jāpiedāvā tiesai tie pierādījumi, uz kuru pamata viņš uzskata, ka būtu jāpiedzen kaitējums,” skaidro Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka. “Acīmredzot, tas ir morālais kaitējums, jo viņš fiziski un mantiski, visticamāk, nav cietis, tātad jāpiedzen morālais kaitējums no pāridarītāja.”
Lekcija Jēkabpilī nav vienīgais šāda veida pasākums. Latvijas juristu apvienības pārstāvji regulāri apmeklē dažādas pilsētas un pagastus, informējot iedzīvotājus par savā kompetencē esošajām tēmām un atbildot uz interesējošajiem jautājumiem.
Sandra Paegļkalne
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Par aizskarošu informāciju internetā var sodīt” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.
#SIF_MAF2024
