Zelta Dibens, Lielie Muļķi un Nespējnieki – tie ir tikai daži no interesantākajiem vietvārdiem, kādos latvieši apzīmējuši ciemus, mājas, purvus un citus ģeogrāfiskus objektus. Lai senču dotie nosaukumi neizzustu, lielu darbu veic Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kas nodarbojas ar vietvārdu vākšanu un pētīšanu.

Braucot pa Latviju, daudzviet var redzēt vietvārdu nosaukumus. Latviešiem raksturīgi piešķirt nosaukumus daudz dažādiem objektiem, piemēram, akmeņiem, pļavām un  mežiem. Valodnieki šo vietvārdu nozīmi katru gadu akcentē Vietvārdu dienā, un šogad tā norisinājās Sēlijas sirdī Viesītē.

Muzejā “Sēlija” pulcējās Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvji, kā arī citi, kam interesē vietvārdi. Latvieši senāk bijuši ļoti naski uz vārdu došanu dažādiem ģeogrāfiskiem objektiem. Izpētīts, ka uz katru kvadrātkilometru Latvijā ir vairāk nekā 18 vietvārdu. Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkā šobrīd ir vairāk nekā 2000 vietvārdu no Viesītes novada, piemēram, Ubadziņa – tā apzīmēta kāda pļava Viesītē. Lai apzinātu Viesītes apkārtnes vietvārdus un kartotēku varētu papildināt ar jauniem atradumiem, Vietvārdu dienā tika organizēta ekspedīcija.

LU Latviešu valodas institūta pētniece un direktores vietniece Sanda Rapa stāsta, ka viņi Viesītes novadā ir viesojušies četrās vietās. “Es precīzi nezinu, kurās vietās Saukas pagastā, bet tur brauca uz divām vietām. Es ar savu komandu braucām uz Elkšņiem, ceturtā komanda vēl brauca uz Vārnavas pagastu. Mums veicās brīnišķīgi, bijām Sīpolu mājās pie laba, gudra un vērtīga cilvēka, kurš atcerējās 74 vietvārdus, un tas bija stundas laikā. Tie 74 vietvārdi bija tikai ap viņa vecajām mājām, kur viņš bija agrāk dzīvojis. Man patika tā vieta, kuras nav nevienā kartē, bet kas tikusi lietota viņa laikā, ko zinājuši visi apkārtējie, tā ir vieta ap viņa mājām. Viņa mājas sauca “Kūdras”, un apkārt vēl bija trīs mājas, kuru arī vairs nav kartē, un to visu vietu sauca par “Kokta stūri.”

Valodnieki uzsver, ka dažādu mazo ģeogrāfisko objektu vietvārdu mūžs nav ilgs – parasti tie ir aptuveni 50 gadi, jo vietvārdi mēdz mainīties – vieni izzūd, vietā nāk citi. Arī šajā ekspedīcijā ir vairāki atklājumi.

Viesītieši pozitīvi vērtē Vietvārdu dienu, jo tās laikā var atsaukt atmiņā dažādus vēstures notikumus. Vairāki iedzīvotāji pamanījuši sakritību, ka daudzi objekti tikuši saukti tuvumā esošo māju vārdā.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece skaidro, ka ar atrastajiem vietvārdiem un precizētajiem vietvārdiem tiks papildināta Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētā Latvijas vietvārdu datubāze, kura brīvi pieejama arī internetā. Vienkārši jāieraksta meklētājā “vietvārdu datubāze”, tad tā būs pieejama. “Protams, šie vietvārdi neparādīsies uzreiz, vajadzīgs laiks, lai tos apstrādātu un ievietotu, bet noteikti tie papildinās datubāzi. Un tāpat šīs ziņas par vietvārdiem mums palīdzēs precīzāk atveidot vietvārdus Latvijas kartēs, ko arī sagatavo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Varbūt kāds nosaukums būs jāpielabo.”

Sižeta autori:
Sandra Paegļkalne
Kaspars Daņiļevičs
Vidusdaugavas televīzija

свернуть