Svinīgais "Cēsis 810" salūts teju astoņu minūšu garumā 23.jūlijā Pils parkā izstāstīja Cēsu vēsturi īpaši Cēsīm sakomponēta Riharda Zaļupes skaņdarba pavadījumā. Uguņošanas horeogrāfijas autors Māris Lasmanis.
Salūta stāsta ievadā sāk veidoties konkrētas līnijas aizvēsturiskās noskaņās. Tiek radīta ilūzija, ka salūta vērotājs atgriežas nezināmā pagātnē.
Sākas pilsētas tapšana, tā aug, veidojas sinhronas konkrētas līnijas, kas iezīmē Cēsu dzimšanu.
To turpina sākotnēji rotaļīga un bezrūpīga viduslaiku dzīve. Taču piepeši tajā parādās satraukums, tā vairāk nav tik vienkārša un pašsaprotama, tā top satraukumu pilna. Sākas teritoriju dalīšana, ietekmju maiņas, jaunu teritoriju iekarošana, kas neizbēgami tuvojas arī Cēsu pilij.
Skaidrs, ka kauja ir neizbēgama. Sākas steidzīga un haotiska gatavošanās no visdrūmākajam. Redzams iebrucēju karaspēks, dzirdami pirmie kaujas saucieni, spriedze pieaug.
Pretinieku karaspēks ir sagrupējies pils ieņemšanai, sākas asiņainas kaujas pilī. Kaujas plūdums ir nežēlīgs. Notiek neizbēgamais, ir skaidrs, ka Cēsis iekarotas, un jāatzīst sakāvi. Sakāves rūgtums mijas ar iebrucēju uzvaras priekiem, pils ir zaudēta.
Periods pēc kara nāk ar parku veidošanos, nomierināšanos un vienmērīgām, simetriskām rakstu līnijām – viss atdzimst, Cēsis sāk uzplaukt.
Klāt mūsdienas – krāsainas un aizraujošas. Pozitīvs brīdis, kad debesis tiek sakrāsotas visās varavīksnes krāsās, un tiek aizmirstas ikdienas rūpes.
