Februārī, teju divreiz paaugstinoties vidējai ārgaisa temperatūrai, samazinājušies arī jēkabpiliešu rēķini par apkuri. Par janvārī piegādāto siltumenerģiju iedzīvotāji norēķinājušies teju 70% apmērā, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos esot labs rādītājs. Tā kā rēķini par februāri izsūtīti nesen, par to apmaksu spriest vēl esot pāragri.
„Jāteic, ka par saņemto siltumenerģiju Jēkabpilieši ir norēķinājušies ļoti labi. Ja sezonas sākumā par oktobrī un novembrī pievadīto siltumenerģiju iedzīvotāji norēķinājās apmēram 80% apmērā, decembrī apmēram 75-76% apmērā, tad janvārī, kad rēķini par apkuri bija patiešām lieli, iedzīvotāji norēķinājās par aptuveni 67%, sacīja SIA „Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
Uzņēmums esot bažījies par vēl lielāku iedzīvotāju maksātspējas kritumu, tādēļ mēģinājuši rast iespējas „nākt iedzīvotājiem pretī.
„SIA „Jēkabpils siltums valde pieņēma lēmumu neiekasēt soda naudu par kavētajiem maksājumiem, ja rēķins par apkuri tiek samaksāts vismaz 75% apmērā. Proti, no janvāra līdz aprīļa rēķiniem, tātad četrus mēnešus, kavējuma nauda par atlikušajiem 25% rēķina summas, netiek aprēķināta, sacīja Aleksandrs Karpenko.
Saņemot rēķinus par apkuri, jēkabpilieši nebeidz paust sašutumu par siltumenerģijas tarifu, kas ir viens no augstākajiem valstī. SIA „Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs atzīst, ka viens no augsto tarifu iemesliem ir siltuma zudums siltumtrasēs, kas sasniedzis 24%. Par trašu tehnisko kārtību liecina vairākas vietas Jēkabpilī, kur, neskatoties uz bargo salu un biezo sniega segu, virs siltumtrasēm teju zaļo zālīte. Galvenais iemesls, kāpēc trases joprojām nav nomainītas, esot finansējuma trūkums. Lai pilnībā nomainītu 30-40 gadus vecās siltumtrases, būtu nepieciešami vairāki miljoni latu. To neesot ne pašvaldībai, ne uzņēmumam.
„Gan pašvaldība, gan SIA „Jēkabpils siltums patlaban ir ierobežotā finansiālajā situācijā, lai veiktu kādus vērienīgus darbus. Vienīgais, ko uzņēmums plāno šogad darīt, ir iesaistīties Eiropas Savienības finansētajā projektā, lai iegūtu līdzekļus Nameja ielas mikrorajonā esošo siltumtrašu renovācijai, sacīja Aleksandrs Karpenko.
Aizvadītajā gadā iegūt finansējumu minētajā projektā nav izdevies, jo projektu pieteikumu izvērtēšanas metodika bijusi nekvalitatīva, ko atzinusi arī Ekonomikas ministrija. Šogad konkursa noteikumos ieviestas izmaiņas un tas izsludināts atkal.
Lāsma Skļarska
