Piedzīvojot grūtības, mums ir sajūta, ka esam vientuļi, ka visi mūs atstājuši brīdī, kad vajadzīga palīdzība, un pats Dievs, šķiet, ir tālu no mums. Tādās situācijās rodas jautājumi un pretenzijas, līdzīgas tai, kuras vētras laikā Galilejas ezerā izteica Jēzus mācekļi: “Vai tev nerūp tas, ka mēs ejam bojā?” Kur ir Dievs, kad mēs ciešam?
Es esmu jezuīts Tadeušs Ciesļaks, un šī ir “Svētdienas doma”.
Vētras nomierināšanas aina, kuru apraksta svētais Marks, ir neparasta, bet sākas ļoti tipiski – lai gan pats Jēzus bija ieteicis mācekļiem pārcelties uz otru ezera krastu, taču tie bija viņi, kas “ņēma viņu sev līdzi” laivā, kur viņš gulēja aizmidzis uz pagalvja laivas galā. Un, tikai briesmām draudot, viņi atminējās par savu mācītāju, bet viņš brīnumainā veidā visus izglāba, nomierinot vētru.
Varētu teikt, ka apraksts liek domāt, ka mācekļiem Jēzu nevajadzēja, viņi aizmirsa par viņu laikā, kamēr kruīzs noritēja mierīgi un viņi paši bija sava likteņa saimnieki. Viņus īpaši neuztrauca, ka varbūt Jēzus ir noguris vai cieš no jūras slimības un tāpēc guļ. Bet, kad sākās vētra, tūlīt deva signālu, ka steidzami nepieciešama palīdzība.
Tātad šodien varam uzdot jautājumu ne tikai par to, kur ir Dievs, kad mēs ciešam, bet vispirms: kur ir Dievs mūsu dzīvē, kad šķiet, ka viss ir kārtībā? Vai mēs neesam pārāk pašpārliecināti?
Kur ir Dievs tavā dzīvē?
-------------------
Epizodi var noklausīties arī audio formātā "Spotify" un "Apple Podcasts" platformās vai šajā saitē: [ Ссылка ]
Seko līdz Svētdienas Domai un citām aktualitātēm jezuīti.lv mājaslapā [ Ссылка ] vai Facebook kontā : [ Ссылка ]
Ja Sv.D. Ir kļuvusi par Tavu nedēļas pārdomu impulsu, tad spied like 👍, dalies ar video un atbalsti [ Ссылка ]
Pat vismazākais atbalsts palīdz veidot šo video. Paldies!
