Savu nosaukumu Ložmetējkalns ieguva jau I pasaules kara laikā, jo vācu armija šo vietu bija ļoti spēcīgi nocietinājusi. Ziemassvētku kauju laikā Ložmetējkalna apkārtnē latviešu strēlnieku vienības izcīnīja savas asiņainākās cīņas I pasaules kara laikā. Laika gaitā Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. 1977.gadā Ložmetējkalnā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram 1993.gadā pievienoja plāksni ar tekstu: LOŽMETĒJKALNS – LATVIEŠU STRĒLNIEKU ZIEMASSVĒTKU KAUJU PIEMIŅAI.
Ložmetējkalns ir daļa no Garās kāpas, 18.5 m augsts un 70–300 m plats. 2005.gadā šeit Latvijas Valsts meži uzstādīja 27 m augstu skatu torni, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām. Ložmetējkalna apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mūsdienās Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu.
