"Octopus art projects" izstādes "Modulācija" atklāšana Gētes institūtā Rīgā 1.02.2017.
projekta "Dalīties un mainīties" ietvaros Rīgā, Torņa ielā 1.
Izstādes kuratore - Evelīna Vanaga.
Izstādē eksponēti Edmunda Lūča, Vitālija Staņislavska un Laura Vītoliņa mākslas darbi.
Atklāšanā piedalās Gētes institūta Rīgā direktors Arne Šneiders un
profesors Dr. art. Andris Teikmanis, kā arī mākslinieces Dana Indāne & Agnese Bordjukova kā "Uznirstošās cilvēk-instalācijas".
Video - Raitis Vulfs, Susajwonderlandstudio,
2017.
Projekta "Modulācija" ideja ir transformēt Gētes institūta telpu, kas ikdienā iestādes apmeklētājiem kalpo par starpposmu, lai nokļūtu mācību telpās. Projektā aicināti mākslinieki, kas ar saviem darbiem rada telpas uztveres izmaiņas. Tas tiek panākts mainot vai iekļaujot mākslas darbā kādu noteiktu fizikālu faktoru - smaržu, krāsu, skaņu vai gaisa plūdumu, tādā veidā uzdodot jautājumu - kādas konsekvences paredzamas, ja tiek izmainīta telpas funkcionalitāte? Ieraduma, harmonijas un līdzsvara maiņa kā izaicinošs izstādes pamats - vai steigā esošie institūta apmeklētāji apstājas telpā, pamanot jaunu vilinājumu, kas izteikts kustīgās vibrācijās un vizuālajā ekspresijā?
Telpas transformācija kā apkārtējās vides uztveres dinamika tiek sasniegta fokusējoties uz eksponēto mākslas darbu, kas kā receptors ietekmē garāmgājēja sajūtas un maņas, tādējādi telpai piešķirot jaunu nozīmi, īpašības un raksturu. Telpa kļūst multipla, hibrīda un nesistemātiska, zināmā mērā - arī neparedzama. Klasiskajai halles telpai tiek radīts jauns veidols un tēls. Konstrukcija, kas atklāj atšķirīgu perspektīvu un dimensiju.
Izvēlētie mākslas darbi, kas lielākoties ir jaunradīti, stimulē refleksiju par cilvēka iešanas ritma izmaiņām, sniedzot impulsu paspert soli nost no ikdienas plūsmas. Ierasti neitrālā mākslas darbu prezentācijas forma kļūst par aktīvu intermediālu kopumu. Svarīgs kļūst sevis vērošanas process, jo telpa sāk pildīt laboratorijas funkciju - tajā parādās iespēja nebijušu sajūtu pētniecībai, ja ļaujas mijiedarbīgajai mākslas darbu struktūrai.
Domājot par savstarpējo dualitāšu attiecību analīzi starp objektu un telpu, informāciju un emocionālu nojausmu, kairinājumu un uztveri, vērošanu un līdzdalību, ritmu un plūsmu, jušana tiek panākta ne tikai ķermeniskas sajūtas līmenī, bet arī kā apzināšanās piedzīvojumā un iesaistīšanās procesā. Mākslas darbu formā un dialoga komunikācijas veidā balstītā izstāde rada telpas atmosfēru, kas vienlaicīgi ir psiholoģiska, sociāla, intelektuāla un vizuāla.
