Lielgabals, piemineklis Jēkabpilī, vēsturiskajā Krustpils parkā uzstādīts pagājušā gadsimta 40.gados, pieminot Otrā pasaules karā kritušos Sarkanās armijas artilērijas komandierus.
Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājumu glabātāja Iluta Bērziņa stāsta: “Rīgas ielā ir apglabāti 2.pasaules karā kritušie. Trīs personas. Pieminekļa vidū ir apglabāts gvardes ģenerālmajors Kuprijanovs, zem pieminekļa labajā pusē gvardes pulkvedis Šarikalovs, zem pieminekļa kreisajā pusē - pulkvedis Gazajevs.”
9.maijā parkā ik gadu pulcējas daudzi, lai atzīmētu Uzvaras dienu un novietotu ziedus kritušo piemiņai. Jēkabpilī kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tiek diskutēts par kritušo karavīru pārapbedīšanu un lielgabala pārvietošanu.
“Tas ir tīrais okupācijas simbols, tas liecina par mūsu tautas likteni okupācijas laikā. Aizvācās krievu armija 1994.gadā, 1994.gadā tas ir vēlākais laiks, kad vajadzēja aizvākt arī šo lielgabalu,” uzskata Gundars Kalve, Jēkabpils latviešu biedrības valdes loceklis.
Pašvaldībā tiek rosināts karavīrus pārapbedīt, pieminekli pārvietot uz Brāļu kapiem Jēkabpilī. Vietvarā uzsver, ka tas nav vienkāršs process. To regulē vienošanās starp Latviju un Krieviju - bez attiecīgas atļaujas saņemšanas neko nedrīkst darīt. Diplomātiskās sarunas joprojām notiek, iesaistīta ir arī Brāļu kapu komiteja.
Jēkabpils pilsētas domes izpilddirektors Guntars Gogulis pauž: “Mums ir sarakste ar Brāļu kapu komiteju, kur ir atrakstījusi, ka ir informējusi Krievijas pusi par nodomu veikt pārapbedījumus. Krievijas puse nav atbildējusi uz šo aicinājumu, un Brāļu kapu komitejas ieskatā tas nozīmē, ka mēs varētu veikt priekšdarbus. Mēs esam aptuveni iezīmējuši skici, kā tas varētu izskatīties, no kuras vietas pārvietojam, uz kuru vietu pārvietojam. Šo informāciju mēs nosūtīsim tālāk Brāļu kapu komitejai, lai tad viņi turpina šo diplomātisko sarunu.”
Lai gan jautājums līdz galam vēl nav atrisināts, pašvaldība šī gada budžetā jau paredzējusi 20 tūkstošus eiro parka labiekārtošanai. Par to satraukumu pauž Jēkabpils latviešu biedrība.
“Pašvaldība ir gatava ieguldīt nodokļu maksātāju naudu – cilvēku, kuri cīnās pret šī simbola atrašanos pretī Krustpils kultūras namam. Tā ir vienkārši prātam neaptverama nejēdzība,” atzīst Gundars Kalve.
Pašvaldībā uzsver, lai arī projekts paredz pārbūvēt visu parka teritoriju, pārveidojot to par mūsdienīgu atpūtas zonu, kamēr nav saņemta atļauja veikt pārapbedīšanu, pašu apbedījumu vietu pagaidām pārbūvēt nevar. Jāpiebilst, budžetā paredzētie 20 tūkstoši eiro ir tikai līdzfinansējums, kas paredzēts gadījumam, ja izdosies piesaistīt kādu fondu atbalstu parka pārbūvei. Kopumā paredzēts labiekārtot divu hektāru plašu teritoriju, kam esot vajadzīgi aptuveni 900 tūkstoši eiro.
