Garīgā saruna ir tikšanās ar Dievu un līdzcilvēkiem, lai veiktu garīgu izšķiršanu un lēmumu pieņemšanu. Šī senā garīgā prakse, ko atpazīstam jau Bībeles stāstā par Jēzu ceļā uz Emausu, ir sarunāšanās, klausīšanās un Dieva vadības veids. Tā galvenie principi lai arī var tikt pielāgoti katas situācijas vajadzībām, tomēr paredz sekojošus soļus. Pirmkārt, katrs runā par savu lūgšanu pieredzi un pārdomu augļiem kamēr citi netiesājoši klausās. Otrkārt, klausīšanās tajā, ko citi sarunas biedri saka un kā tas mani uzrunā, ietekmē, aizskar. Dievs runā mūsos un caur mums ja vien mēs ieklausāmies viens otrā. Treškārt, cenšamies nosaukt lietas, kas ir vienojošas, kas sarunas biedrus/es iedvesmoja, uzrunāja, ietekmēja. Bet paturot prātā, ka arī atšķirības un nesaskaņas ir jāatpazīst un jānosauc. Tādejādi ļaujot visiem būt sadzirdētiem un visiem dodot iespēju izteikties. "Ja mīlestībā sastopam otru cilvēku, tad mēs mācamies kaut ko jaunu par Dievu". Šādā veidā Baznīca aicina uz atjaunotni personīgajā un Baznīcas institucionālā dzīvē.
