Par pieaugušo inflāciju rakstnieks Jurģis Liepnieks saka: “Šis ir milzīgs šoks, kas atstās dramatisku iespaidu, pateicoties tam, ka valdība nespēja uz to noreaģēt, piemēram, veselības budžetā. Tas atstās katastrofālu iespaidu uz Latvijas veselības aprūpi”.
Pirms gada Latvijā iesākās ievērojams inflācijas kāpums – gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenas sasniedza rekordus un tām līdzi arī kāpa izmaksas par pārtiku, apģērbu un visdažādākajiem pakalpojumiem. Šobrīd inflācija nobremzēta, bet mūsu veikalos preces ir dārgākas nekā Rietumeiropas zemēs. Tāpēc Jauns.lv Lielais Jautājums viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam: “Kāpēc Latvijā daudzām precēm cenas ir augstākas, nekā citās Eiropas Savienības valstīs?”
Inflāciju ietekmēja tas, ka daudzas valstis, ne tikai Latvija, iepirka gāzi par visaugstāko cenu pēdējā desmitgadē, saka rakstnieks un piebilst: “Mēs visi par to maksājam, bet es nevienam nepārmetu nekompetenci vai ko tādu, jo tad bija tāda sajūta, ka bija jāpērk viss, ko varēja dabūt, jo savādāk paliktu vispār bez nekā. Tagad tās cenas nokritušās daudzas reizes, bet mēs turpinām maksāt augsto cenu. Tomēr tas ir pamats tam, ka šogad inflācija kritīs”.
To Jurģis Liepnieks saka, vērtējot energoresursu cenas, bet par pārtikas cenām viņš saka – ja globālā mērogā cenas aug, tad mums nav iemesla tās pazemināt. Savukārt sabiedriskajā ēdināšanā maksājam tik daudz tāpēc arī tādēļ, ka vairākas reizes pieaugušas gan energoresursu cenas, gan komunālie maksājumi.
Tālāk Jurģis Liepnieks atgādina inflācijas definīciju: “Viens no inflācijas pamatlikumiem ir tas, ka inflācijas gaidas ceļ inflāciju. Es paredzu, ka visam cenas celsies, un es ceļu arī savas! Tā ir inflācijas pamatīpašība.
Fundamentālais faktors, ko redzam Eiropas Savienības inflācijas ciparos ir tas, ka augstākā inflācija ir mazāk attīstītajās ekonomikās, un, proti, Latvijas ekonomika ir ar ārkārtīgi zemu pievienoto vērtību, mazu darba ražīgumu un mazu intelektuālo ietilpību. Mums nav nekādu rezervju, lai to adaptētu vai amortizētu”.
Bet katrā inflācijā ir gan zaudētāji, gan ieguvēji. Par ieguvējiem var uzskatīt energouzņēmumus, kuri guvuši labu peļņu, piemēram, “Latvijas gāzi” un “Latvenergo”. Arī valsts budžets ir ieguvējs, jo tas uz inflācijas rēķina pārpildās. Tāpat pašreiz piedzīvotā dārdzība palīdz vieglāk tikt ārā no parādiem – jo tā nauda, kura aizņemta pirms pieciem-desmit gadiem un nu ir jāatdod, ir mazāk vērtīga.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē cenas Latvijas veikalos, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit:
[ Ссылка ]
