Krustpils pilī, veicot pils galvenā korpusa māksliniecisko izpēti, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupas" darbinieki atklājuši unikālus 18. gadsimta sienu gleznojumus. Tie radīti aptuveni 1760.-1770. gados rokoko stilā.
„Atklājums pils un visa reģiona kultūras mantojumam ir unikāls ar to, ka tas ir gleznojums. Tā nav māja vai kāda ēka, bet gan apdare. Un apdare visbiežāk, sevišķi kultūras pieminekļos, ir zudusi," sacīja celtniecības arheologs Juris Zviedrāns.
Tā kā gleznas interjera veidošanā visplašāk pielietoja tieši 19. gadsimtā, iepriekš vienīgā sienu dekorācija bija katram laikmetam atbilstoši sienu gleznojumi. Visvecākie Latvijā atrastie sienu gleznojumi ir no 17. gadsimta, arī 18. gadsimta gleznojumi, sevišķi tik labā kvalitātē, esot liels retums. Krustpils pilī minētā apdare ir maz saglabājusies, jo te mitinājušās divas armijas -- pirmās brīvvalsts un padomju armijas, kuras pret celtni ir izturējušās „samērā nežēlīgi", apgalvo celtniecības arheologs. Tādēļ gleznojumi, kas saglabājušies pēc vairākkārtējiem remontiem pilī, ir sevišķi vērtīgs atklājums visas Latvijas kultūras mantojumam un mākslas vēsturei.
„Sienas pamatne ir bijusi labi sagatavota, arī gleznojums veikts ļoti kvalitatīvi. Tāpēc zīmējums ir saglabājies. Protams, ēka ir liela un mitra, bet neskatoties uz mitruma izraisītajiem postījumiem, gleznojuma kvalitāte ir bijusi tik augsta, ka tomēr tas ir saglabājies," pastāstīja Juris Zviedrāns.
Mākslas zinātnieku uzdevums esot meklēt un atsegt senos gleznojumus.
„Ne vienmēr apraksti ir saglabājušies. Ja ir saglabājušies, tie ļoti palīdz. Bet šajā gadījumā, ienākot telpā, lai arī visas sienas sākotnēji izskatās vienādas, katrai no tām ir citādāka faktūra. Vietām ir izbirumi. Tajos izbiruma fragmentos var redzēt to, kas slēpjas apakšā. Ja ir redzams kaut kas atšķirīgs, skaidrs, ka tas ir pirmais signāls, lai meklētu tālāk," pastāstīja mākslas zinātniece Laura Lūse.
Atsegšanas process notiek ar skalpeļa palīdzību, veicot nelielas kontrolzondāžas. Pie neliela fragmenta atsegšanas no aptuveni 9 krāsu un apmetumu virskārtām nācies strādāt aptuveni sešas stundas.
Patlaban nav zināms, kas notiks ar Krustpils pilī atklāto vēstures liecību, jo līdzekļu tās restaurācijai vai iekonservēšanai patlaban muzejam nav. Līdz augusta beigām Jēkabpils vēstures muzejs sagatavos pils galvenā korpusa tehnisko novērtējumu un projekta pieteikumu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzekļiem korpusa remontam un restaurācijai. Ja konkursa rezultāti būs pozitīvi, būvdarbi varētu sākties tikai 2012. gadā. Līdz tam laikam arī būtu jāiekonservē vai jāatjauno atrastie sienu gleznojumi. Šāds process ir ilgs. Piemēram, uz pils sienām attēlotie Korfu un Rozenu ģimeņu ģerboņi tika atklāti 1994. gadā, bet restaurēti tika tikai pēc četriem gadiem, kad bija atrasts nepieciešamais finansējums.
Lāsma Skļarska
