Demogrāfijas jomas pētnieki brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūst sabiedrības novecošanās.
Krustpils pilī pulcējās teju 150 seniori no visas Latvijas, lai piedalītos pasākumā, kurā varēja uzzināt par universitāšu pieejamību senioriem mūžizglītības jomā. Pasākuma laikā tika aplūkota citu valstu pieredze šāda universitāšu tīkla izveidošanā un ietekmi uz senioru dzīvi, nozīmīgumu vientulības mazināšanā un veselības uzturēšanā.
Pirmā Trešās paaudzes universitāte pasaulē izveidota 1973. gadā Francijā. Šobrīd mācības notiek visā pasaulē. Savukārt kā Trešās paaudzes universitātes priekštecis Latvijā uzskatāma Krāslavas Senioru skola, kas durvis vēra 2015. gadā.
Labklājības ministrijas pārstāvis pauda, ka nevienai ministrijai budžetā nav papildu līdzekļu, lai varētu attīstīt šo skolu tīklu izveidi. Viņi meklē fondus un risinājumus, un šāda iespēja atrasta ārzemju fondos. Taču ministrijai būs jāpacīnās, lai projekts tiktu apstiprināts.
“Mēs jau esam iesnieguši finansējumu diviem projektiem – brīvprātīgo fonda izveidei un senioru skolu tīkla izveidei Latvijā,” informē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks. “Finansējuma summa ir 300 tūkstoši eiro gadā uz četriem gadiem, kopā 1,2 miljoni. Mums ir decembra mēnesis, kad mēs cīnīsimies, jo janvārī jau paziņos rezultātus.”
Savukārt biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko informēja sanākušos par šī brīža situāciju Latvijā un līdz šim īstenoto vienoto senioru skolu tīkla izveidi.
“Šis projekts par trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi ir Latvijas projekts, kurā mēs, “Vidusdaugavas NVO centrs”, esam vadošie partneri,” teic Agita Pleiko. “Jēkabpils un Jēkabpils novads arī ir pelnījuši senioru universitāti.”
“Vidusdaugavas NVO centrs” šā gada augustā nodibinājis trešo struktūrvienību – "Vidusdaugavas senioru universitāti".
“Nodibināta struktūrvienība ir, bet šobrīd notiek vēl taustīšanās un darbības sagatavošana. Pilnvērtīgi plānojam darboties no nākamā gada septembra,” informē Agita Pleiko.
Pasākumā tika pārstāvēti seniori no vairāk nekā sešiem novadiem. Tālāko ceļu bija mērojuši kuldīdznieki. Tāpat bija pārstāvēti citi novadi, piemēram, Līvānu un Siguldas.
“Mēs senioru skolu dibinājām, jo mums ir arī invalīdu biedrība, un cilvēkiem tur kādreiz beidzas uzturēšanās laiks, un tad šiem cilvēkiem ir kur “pieslieties” un kur iet un darboties,” stāsta senioru skolas “Sigulda” pārstāve Irēna Krieva.
“Tas dod tādu iespēju izrauties no mājas un būt kopā ar savējiem – ar vienaudžiem,” dalās Ķeipenes Senioru skolas pārstāvis Oļģerts Bērziņš. “Citas valstis šo ir iesākušas ļoti sen, un mēs, kā latvieši, esam no pakaļgala, bet labi, ka esam iesākuši. Mēs, kā sportisti, panāksim un noķersim pārējos.”
Projektu “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” realizē biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar astoņiem partneriem. Sīkāka informācija pieejama Vidusdaugavas NVO centra mājaslapā.
Kate Katrīna Strode
