Kas ir epilepsija?
Galvas smadzenes ir veidotas no miljoniem nervu šūnu, kas izmanto elektriskos signālus, lai kontrolētu ķermeņa funkcijas, sajūtas un domas. Ja signāli tiek traucēti, var novērot epileptisku lēkmi. Ar vārdu “epilepsija” apzīmē dažādus sindromus, kas izpaužas ar šādām lēkmēm. Par epileptiskām tiek sauktas tikai tās lēkmes, kuru iemesls ir pārmērīga kāda smadzeņu apgabala šūnu aktivitāte.
Epilepsija skar aptuveni 0,5 – 1 % bērnu. Reizēm epileptisko aktivitāti smadzenēs izraisa kāda cita saslimšana, t.i., pamatslimība, trauma vai smadzeņu attīstības traucējumi, tomēr bieži vien epilepsijai nav redzama iemesla. Bērnam var būt epilepsija, ja ir bijušas vismaz divas neprovocētas lēkmes, t.i., lēkmes bez acīmredzama iemesla, piemēram, drudža.
Epilepsijas diagnozi var likt un uzsākt ārstēšanu arī pēc pirmās lēkmes, ja izmeklējumu rezultāti liecina par paaugstinātu atkārtotas lēkmes risku.
Epilepsijas lēkmes var būt ļoti dažādas: dažas ir viegli atpazīt – bērna ķermenis raustās un bērns kļūst nekontaktējams, apjucis. Citām lēkmēm nav acīmredzamu ārēju izpausmju. Epilepsija reizēm izraisa izmaiņas uzvedībā un personībā, kas noved pie citām neiroloģiskām problēmām, grūtībām mācībās vai depresijas un trauksmes. Šādu problēmu pamanīšana un laicīga risināšana ir svarīga epilepsijas pacientu aprūpes daļa.

свернуть