Aizvadītās nedēļas nogalē brīvdabas sporta treniņš Liepājā tika rīkots, atbalstot līdzīgu pasākumu tajā pašā dienā Rīgā, kur sportisti atsaucās Latvijas Sporta federāciju padomes izplatītajam ziņojumam. Tajā 90 sporta federācijas norādīja, ka jāizstrādā nozarei atbilstošus un piemērotus atbalsta mehānismus, kā arī jāļauj cilvēkiem sportot, nodrošinot epidemioloģisko noteikumu ievērošanu. Līdzīgas domas bija arī Liepājas parkā sportojošajiem cilvēkiem. Ja sākumā bija plānots, ka ieradīsies 16 treneri (katrs kopā ar 10 sportistiem), pasākuma dienā bija vērojamas tikai 5-6 grupas.
Sporta kluba “Seeburg Boxing Club” dibinātājs, treneris Ingus Zvīnbergs pauž: “Paskatāmies, cik te ir kvadrātmetri - 40 kvadrātmetri. Man zāle ir trīs reizes lielāka, grupā pa 10 cilvēkiem es varu uzņemt mierīgi pat 20. Bet 10 būtu ideāli, ja ļautu.”
“Mums nav darba, mēs nevaram strādāt, ko citu var darīt. Protams, arī šodien sagatavot programmu ārā, puse cilvēku nāks, puse nenāks šādā laikā. Iekšā ir drošāk, veselībai labāk, tu viņus vari pieskatīt. Ārpusē ir, kā ir,” atzīst Agnese Frišfelde, sporta kluba “Energy Duck” dibinātāja, trenere.
Pirms plānotā brīvdabas treniņa tā organizatori esot piezvanījuši Valsts policijai (VP), lai aicinātu likumsargus uz sadarbību epidemioloģisko prasību ievērošanā. Likums paredz, ka sporta treniņos ārpus telpām vienā treniņgrupā nedrīkst vienlaikus pulcēties vairāk kā 10 personas, un, ja to pieļauj sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku grupu darbs.
Gints Ešenvalds, VP pārstāvis, pauž: “No policijas puses viens aizrādījums bija par distancēšanās neievērošanu, ko, protams, arī ņēma vērā. Nebija vairāk par 10 cilvēkiem grupā, bet ir jautājumi par to, ka uz šādu pasākumu publiski tiek aicināti cilvēki, kas nav pieļaujams.”
Tāpēc VP sākta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai pasākums bijis publisks vai nē. Tas darīts, atsaucoties uz aizvadītājā nedēļā sociālajos medijos izplatīto ziņojumu par aicinājumu novadīt grupas treniņus kopīgā gaisotnē Liepājā, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus.
“Ja, piemēram, es sarunāju ar saviem cilvēkiem - iesim paskriet, bet, ja es to daru publiski, piemēram, izziņojot, sakot: “Nāciet, kas vēlas, sportosim!” Tad tas pārvēršas par publisku pasākumu,” saka Gints Ešenvalds.
