Daugava pie Jēkabpils un Pļaviņām ir viens no upju posmiem, kur tiek prognozēti plūdu riski pavasarī. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka zem ledus sakrājušies vižņi var veidot ledus sastrēgumus un izraisīt zemāko vietu applūšanu. Daugavā pie Jēkabpils zem ledus saglabājas 2,4 metru biezs vižņu slānis. Tas var radīt sarežģījumus ledus iešanai.
Jēkabpili un tuvāko apkārtni plūdi pēdējo reizi skāra 2018.gadā, kad Jēkabpils pilsētā applūda zemākās vietas, piemēram, Krustpils saliņa, savukārt Jēkabpils novada Ābeļu pagastā applūda vasarnīcu rajons.
Plūdu risku meteorologi pieļauj arī Daugavā pie Pļaviņām. Pļaviņu novada pašvaldībā gan uzsver, ka plūdu iespējamība ir 50 pret 50, jo ir bijuši pavasari, kad biezais ledus izkūst bez straujām ūdens līmeņa svārstībām. Tomēr ir bijušas arī kritiskas situācijas.
Pēdējie plūdi Pļaviņās pieredzēti 2017.gada martā, kad pie pilsētas bija izveidojies pamatīgs ledus sastrēgums un palu ūdeņi appludināja vairākas ēkas. Savukārt 2013.gadā plūdi nodarīja vēl lielākus postījumus – applūda vairākas ielas un vairāk nekā 100 ēkas.
Maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma februārī un martā. Ja meteoroloģiskie apstākļi būs labvēlīgi – gaisa temperatūra paaugstināsies pakāpeniski un lēni, kā arī nokrišņu daudzums būs mazs, tad palu process varētu noritēt lēnām, bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām. Plašāku palu prognozi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi veidos marta pirmajā dekādē, bet nepieciešamības gadījumā – agrāk.
