Šis jēdziens apzīmē vairāku slimību grupu, atkarībā no lokalizācijas vietas rokā. Visbiežāk sastopamās diagnozes ir: trigera pirksts (“trigger finger”) un De Kervēna sindroms.
Pirkstos un plaukstā saliecējcīpslas aptver saites, kas nodrošina to, ka cīpsla pirksta garumā un plaukstā kustās pa vienu noteiktu ceļu. Šādas saites vienam pirkstam ir vairākas un pa cīpslas gaitu veido tādu kā „tuneli”.
Jāatzīmē, ka saites diezgan cieši aptver cīpslu un tās nav īpaši elastīgas. Gadījumos, kad rodas neatbilstība starp cīpslas izmēriem un „tuneli”, ko veido saites, cīpsla vairs nevar brīvi kustēties un tas rada sūdzības. Parasti šāda situācija attīstās līmenī, kur pirksti pāriet plaukstā. Šāda neatbilstība var rasties no tūskas, iekaisuma, rētošanās. Var būt grūtniecības laikā vai sastopams pie tādām saslimšanām kā reimatoīdais artrīts vai cukura diabēts. Sākotnējā stadijā visbiežākās sūdzības ir sāpes pa cīpslas gaitu, nespēja saliekt vai atliekt pirkstu. Stāvoklim attīstoties tālāk, uz cīpslas var izveidoties paresninājums, „mezgliņš” un cilvēkam rodas sajūta, ka pirksta saliekšanu vai atliekšanu pavada „klikšķis”. Šķietamais klikšķis rodas brīdī, kad mezgliņš tiek izvilkts cauri saitei.
Vēl joprojām nav pilnībā skaidrs šī stāvokļa attīstīšanās iemesls, bet varētu būt nozīme: ilgstošām, atkārtotām pirkstu kustībām vai ilgstošām sasprindzinājumam saliekšanas stāvoklī. Varētu būt nozīme traumai. Nozīme ir visiem stāvokļiem, kas palielina šķidruma uzkrāšanos audos, radot tūsku. Visbiežāk skarts – zeltnesis, vidējais pirksts, mazais pirksts.
