Ūdens un vējš izdeldē augsni, bet augsne ir pats vērtīgākais dabas resurss Latvijā. erozija vēl joprojām ir lielākais apdraudējums tai un arī pārtikas ražošanai, norāda žurnālists Zigmunds Bekmanis.
Ainis Lagzdiņš, LLU Vides un būvzinātņu fakultātes profesors. norāda, ka vēja erozijai visvairāk pakļauti ir plaši neapstrādāti vai tikko apsēti lauki. “ Senos laikos viensētām apkārt stādīja kokus, lai pasargātu ēkas un pagalmus no vēja. Tāpat vajadzētu rīkoties arī mūsdienās ar plašajiem laukiem, ik pēc noteikta attāluma pamīšus stādot gan ātraudzīgus, gan lēni augošus kokus, kā to praktizē Dānijā.”
Savukārt ūdens erozija nesāksies vietās, kur aug ilggadīgie zālāji, jo augu saknes cieši saista augsnes daļiņas, taču aparti, nelīdzeni lauki gan būs pakļauti ūdens erozijai. Viens no risinājumiem ūdens erozijas samazināšanai varētu būt virszemes noteces uztvērējakas, , taču, manuprāt, efektīvāks erozijas ierobežošanas pasākums ir buferjoslu veidošana it sevišķi vietās ar izteiktu reljefu, uzskata profesors.
Projekta "Zaļā Latvija" ietvaros video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par video saturu atbild AS “Latvijas Mediji”. Autors: Karīna Miezāja.
