Pēc administratīvi teritoriālās reformas, izstrādātie jaunā Jelgavas novada saistošie noteikumi paredz, ka turpmāk novada teritorijā “zaļos atkritumus” nedrīkstēs dedzināt. Privātmāju saimniekiem, kas jau līdz šim lielākoties lapas un zāli likuši kompostā, tas problēmas neradīšot. Savukārt pašvaldībai nāksies izbūvēt vairākus kompostēšanas laukumus, bet lielākās raizes esot par to, kā savākt tīru kompostējamo materiālu.

Šajā sezonā lapkritis praktiski jau ir beidzies. Jelgavas novadā līdz ar to beigusies arī iespēja lapas un citus zaļos dārza vai kapu atkritumus sadedzināt. Līdz šim Jelgavas novadā sadedzināt lapas bija atļauts rudenī un pavasarī, bet pēc teritoriālās reformas izstrādātie vienotie saistošie pašvaldības noteikumi šādu iespēju vairs neparedz. Vircavas pagastā uzrunātie privātmāju īpašnieki teic, ka ar dedzināšanu tā īsti nekad neesot aizrāvušies, tāpēc problēmas tas neradīšot.

Tā kā lapu un zāles dedzināšana uzskatāma par piesārņojuma avotu, turpmāk arī no novada kapsētām lapas tikšot liktas kompostā. No pašvaldības tas gan prasīšot papildus finanšu resursus. “Šobrīd Jelgavas novadā nav neviena kompostēšanas laukuma. Acīmredzot nāksies veidot vairākus, bet lielākā problēma jau nav laukums, bet loģistika. Ar vienu laukumu jau noteikti nepietiks, tas nav tā kā pilsētā, kur pāris kilometru attālumā visu var atvest. Mums ir 30-40 kilometru attālākie ciemati, bet nāksies vairākus šādus laukumus veidot un lapas kompostēt. Nebūs jau citas izvēles,” saka Dzintars Cāzers, Jelgavas novada “KU” un Ozolnieku “KSDU” valdes loceklis.

Komunālo uzņēmumu vadītājs gan ir visai skeptisks par iespēju savākt tīru kompostējamo materiālu, jo cilvēki, lai arī diezgan regulāri tiek izglītoti par to, kā šķirot, joprojām to dara diezgan pavirši. “Jā, tieši tā ar visām burciņām, svečturiem un pārējiem brīnumiem. Lentām un vainagiem. Būs jāalgo cilvēki, kas šķiros. Tātad - tās ir papildus izmaksas, gala rezultātā jau neviens cits kā paši cilvēki viņas nesegs. Vai caur atkritumu tarifu, vai no pašvaldības budžeta, bet galā par to samaksās iedzīvotājs,” pauž Dzintars Cāzers.

Jaunajos noteikumos lielāka uzmanība pievērsta arī atkritumu šķirošanai. Līdz šim tā saucamie šķirojamie konteineri bijuši tikai pagasta centros pie daudzstāvu mājām, bet jau no 1. novembra šāda iespēja ir arī privātmāju saimniekiem. Līdz šim rītam par šādu iespēju esot interesējušies divdesmit privātmāju īpašnieki. Tomēr daudzi joprojām atrodot citas iespējas, kā atbrīvoties no visa liekā. “Papīrus, plastmasu krāsns centrālapkure, vai ārā vāru vistiņām kartupeļus, noder iekuršanai. Stikla pudeles krāju atsevišķi, kad maiss pilns, dēls aizved uz Jelgavu var nodot. Vismaz iznāk kādam svaigam aliņam,” pauž Ēriks, Vircavas pagasta iedzīvotājs.

Līdzšinējā Jelgavas novadā sašķirotie atkritumi bijuši apmēram 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Jāatgādina, ka valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz, ka līdz 2030. gadam poligonā apglabājamo atkritumu daudzums jāsamazina līdz 10% no saražotajiem atkritumiem.

свернуть