Jelgavu pieskandināja poļu, baltkrievu, romu un citu mazākumtautību dziesmas un dejas. Mazākumtautību festivālā “Zeme zied” tika demonstrēti arī dažādu tautu tautastērpi, notika radošās darbnīcas un tika degustēti nacionālie ēdieni.
Vairāku simtu dziedātāju un dejotāju ceļi šodien veda uz Jelgavu, lai satiktos ilgi gaidītajā mazākumtautību festivālā “Zeme zied”. Rīta pusē visi krāšņie tērpi gan bija paslēpti zem lietussargiem un lietusmētelīšiem, tomēr dalībnieku prieku tas nemazināja. “Kā teica viens no mūsu jauniešiem, ja būtu labs laiks, nebūtu tik labs piedzīvojums. Mēs esam ļoti pateicīgi organizatoriem, ka nenobijās no visas šīs situācijas valstī un pasaulē. Ka tas notika, jo mēs ļoti ilgi gaidījām,” saka Marianna Jode, folkloras kopas “Berendejka” dalībniece.
Dejotājām, pirms laisties straujajos deju ritmos, nācās pat uzgaidīt, līdz deju grīda tika atbrīvota no ūdens, bet īstiem dejotājiem tas neesot šķērslis. “Mēs esam dejotāji, tāpēc piemērojamies visiem apstākļiem, lai cilvēkiem dāvinātu skaistu deju,” pauž Jeļena Pentjuša, bērnu deju ansamblis “Zadorinka”.
Koncertprogrammā, uz skatuves un arī citviet pilsētā, ar savas tautas raksturīgākajām dziesmām un dejām iepazīstināja desmit dažādu tautību pārstāvji. Tostarp arī Vidzemes un Kurzemes lībiešu ansambļi. Kā smej lībieši, no latviešiem viņus atšķirot raksturs. “Lībiešiem vienmēr ir sava taisnība. Es nezinu, kā vadītāja domā, bet lībiešiem vienmēr ir taisnība. Arī tad, kad nav taisnība. Es jau arī kā vadītāja tieši tāpat uzšvirkstu kā sērkociņš un nodziestu kā sērkociņš. Līdz ar to mums visiem ļoti labi saskan, mēs esam kā cimds ar roku kolektīvā, un tāpēc mēs esam tiks saskanīgi un turamies visi kopā,” stāsta Austra Lietaviete un Maija Kronberga, Lībiešu dziesmu ansambļa “Rāndavist” pārstāves.
Priekšnesumus ik pa laikam nomainīja krāšņo autentisko tērpu skate. Vēl lielāka kņada valdīja nacionālo virtuvju sētā, kur visu acu priekšā tapa ikdienā neierasti ēdieni. Turpat blakus saimnieko romu biedrība, kur tieši pretēji - galvenais uzdevums ir sievietēm. “Lielajā katlā top špirogi. Tas saistās ar romu vārdu vaļēji radziņi, tad saimniece ir tā mākule, kura aizspiež katru pīrādziņu ar rokām, lai tie nevērtos vaļā, lai nav tie špīrerogi. Tie ir tādi pīrādziņi, kam atšķirībā no parastajiem nav ne rauga, ne olas. Iekšā ir žāvēta gaļiņa un tiek pasniegti ar buljonu, zaļumiem un krējumu,” stāsta Dana Didžus, Jelgavas čigānu biedrības “Romani čačipen” pārstāve.
Šādu festivālu mērķis ir popularizēt mazākumtautību kultūras daudzveidību un tās pienesumu Latvijas kultūrtelpai.
