Teju 20 izglītības iestāžu kolektīvi no dažādām Latvijas malām pulcējās Jēkabpils Tautas namā, piepildot to ar latviešu tautas mūziku. Gan vokālie, gan instrumentālie ansambļi, kapelas un orķestri deva klausītājiem iespēju ielūkoties mūsu senču bagātīgajā folkloras pūrā. Latvijas izglītības iestāžu Tautas mūzikas festivālu „Ar saulīti rotāties" organizēja Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Jēkabpils Bērnu un jauniešu centru, un šāds festivāls Latvijā norisinājās pirmo reizi.
Stāsta Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītājas vietniece Antra Strikaite: „2010.gadā notika 10.Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētki, kuros viens no pasākumiem bija tautas mūzikas koncerts. Šajā koncertā bija tik ļoti daudz jaunrades, tik daudz labu bērnu un jauniešu, vokālo un instrumentālo ansambļu, ka radās doma, kādēļ tikai ik pēc pieciem gadiem, ja šādu labu pasākumu var organizēt biežāk, veltot to tieši mazajiem mūzikas kolektīviem. Līdz ar to mēs esam šeit un vēsturē ierakstām pirmo Latvijas izglītības iestāžu Tautas mūzikas festivālu."
Pasākumā uzstājās bērnu un jauniešu kolektīvi no Jēkabpils, Līvāniem, Dobeles, Alojas, Baldones, Limbažiem, Rīgas, Nīgrandes, Talsiem un Valdemārpils. Ikvienā priekšnesumā skanēja latviešu tautas mūzika, bet ne jau tradicionālajā variantā. Tautas dziesmu apdares ļauj senču mantojumam ieskanēties jaunās skaņās.
Diriģents, pedagogs, tautas mūzikas instrumentu ansambļu speciālists Jānis Grigalis stāsta: „Mūzika iespaidojas no ārpasaules un arī mūsu tautas mūzika, bet tas ir tikai labi. Mēs apgūstam pasaules tautu ritmus, kas ienāk pie mums. Tas tikai bagātina, ja prasmīgi to izmantojam. Mēs nepaliekam sastingušā etnosā, kāds līdz šim varbūt bijis. Tā ir plauktiņā noputējusi tautasdziesma folkloras variantā, bet tā tiek attīstīta. Ar prasmīgu vadītāju palīdzību ir pielikta pasaules elpa, ko mēs arī cenšamies darīt ar bērniem. Viņiem tas ļoti patīk. Mēs attīstām šo tautas melodiju, ne tikai dziedošo, bet arī instrumentālo. Mums ir ļoti bagātīga folklora -- tik bagāta, ka mēs vēl ilgi varēsim to apaugļot (es nebaidos šī vārda) ar pasaulīgo, kas nāk iekšā, bet ļoti estētiski un prasmīgi. Netraucējot."
Iespēja izpildīt latviešu tautas dziesmu modernās versijas piesaista bērnus un jauniešus, jo tās vairs nav sen zināmās un varbūt pat garlaicīgās tautas dziesmu melodijas, bet gan interesantām variācijām piesātināti mākslas darbi.
Nīgrandes mūzikas skolas kapelas „Nīgrande" dalībniece Ilze Stavkus saka: „Man patīk latviešu mūzika. Mēs labāk izvēlamies to. Mums nesen piedāvāja poļu tautasdziesmu, bet mēs labāk izvēlējāmies latviešu. Tāpēc jau tas ir mūsu, tas ir kaut kas savs."
Rīgas kultūras un atpūtas centra „Imanta" kokļu ansambļa „Kārta" studijas vadītāja Dace Bleikša skaidro: „Tā ir tāda subjektīva lieta, sirdslieta. To varbūt nevar skaidri pamatot, kāpēc, bet mums vienkārši ļoti patīk tas, ko mēs darām."
Ne velti mēdz teikt -- no sirds darītais uzrunā cilvēkus. Bērni un jaunieši pirmajā Latvijas izglītības iestāžu Tautas mūzikas festivālā parādīja, ka darbojas no sirds un dvēseles, muzicējot savam priekam un tādējādi dodot prieku un aizkustinājumu arī klausītājiem.
Sandra Paegļkalne
