Jēkabpilī norisinājušies jau divpadsmitie Rakstu svētki, un šoreiz par godu Latvijas simtgadei pasākuma tēma bija “Mana tautastērpa stāsts”. Ar saviem tautastērpiem dižojās gan vietējās meitas un sievas, gan viešņas no citām pilsētām, piemēram, biedrība “Mans tautastērps” no Jelgavas un Limbažu lietišķās mākslas studija “Dzilna”. Paša roku darināts vai mantots – katrs tautastērps izceļas ar savu īpašo stāstu.
Krustpils Kultūras nama lietišķās mākslas studijas “Saulgrieži” pārstāve Daiga Melnace stāsta: “Tautastērps vienmēr bijis mans sapnis. Jau no bērnības, dejojot pulciņos, vēroju tērpus, un likās, ka tas ir kaut kas tāls, skaists un neaizsniedzams. To, ka es pati savām rokām darināšu tautastērpu, es nepavisam nedomāju. Bet tagad man mugurā ir pirmais pašas darinātais tērps. Uzvelkot tautastērpu, mainās stāja, ir iekšējs lepnums par piederību, ir īpašas, dažbrīd pat vārdos neizsakāmas sajūtas.”
Jēkabpils Vēstures muzejs un Krustpils Kultūras nama lietišķās mākslas studija “Saulgrieži” jau trīs gadus īsteno radošo meistardarbnīcu ciklu “Darini pats savu tautastērpu”. Daļa dalībnieču piedalās visās darbnīcās, bet daļa meistaru vadībā darinājusi trūkstošās tautastērpa detaļas. Darbnīcās piedalījusies arī studijas “Saulgrieži” pārstāve Sandra Jakuboviča: “Šis ir pašas darināts tērps – gan austie brunči, gan blūze, kas tapusi projekta laikā, seģene tapa jau agrāk. Tērps ir manām rokām darināts, viss ir pārdomāts līdz pēdējam sīkumam, tādēļ sajūta ir vienreizēja, kad staigāju savā darinātajā tērpā.”
Jēkabpiliete Vizma Lejiņa var lepoties ar senu tautastērpu: “Šodien es pirmo reizi uzvilku tantes tautastērpu. Šim tērpam ir 72 gadi, darināts pēc kara – 1947.gadā. Mājās austi, sašūti brunči, īsts lins, mājās austs. Bet svarīgākā daļa ir sudraba saktas un pogas, kas darinātas no Latvijas laika pieclatniekiem pēc Kaucmindes paraugiem, tātad tās ir pareizas saktas un pogas Zemgales tautastērpam.”
Svētkus muzikāli kuplināja Atašienes folkloras kopa “Vīraksne”, savukārt zināšanas dažādās amatu prasmēs apmeklētāji varēja papildināt otrajā pasākuma daļā, kad vietējie amatnieki un mājražotāji rādīja paraugdemonstrējumus un atbildēja uz jautājumiem. Apmeklētāji varēja iepazīt klūdziņu pīšanu, apaļo lupatu segu aušanu, tapošanu, jostu aušanu un citus rokdarbu veidus, tāpat pasākumā varēja aplūkot lakatus, kas darināti, izmantojot ar dažādām dabas veltēm krāsotu dziju.
Rakstu svētkus ik gadu rīko Krustpils Kultūras nams, sadarbojoties ar lietišķās mākslas studiju “Saulgrieži”. Šoreiz pasākumā bija īpaši patriotiska atmosfēra, jo Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā apziņa par savu garīgo piederību ir sevišķi izteikta.
Sandra Paegļkalne
