Latvijā daudzi iedzīvotāji saskaras ar juridiskām problēmām, taču tikai retais zina, kā rīkoties, tādēļ bieži rodas nepieciešamība piesaistīt juristu palīdzību, ko ne visi var atļauties. Tādēļ juridiski strīdi bieži tiek risināti novēloti, kas būtiski ietekmē personas labklājību un materiālo stāvokli. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju tiesu sistēmai visām sabiedrības grupām un veicinātu to izpratni par nepieciešamību savlaicīgi risināt juridiskus jautājumus, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju uzsākusi projektu “Pieeja tiesiskumam”.
Šobrīd valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt tikai maznodrošinātas un trūcīgas personas, kā arī personas, kuras cietušas no vardarbības. Lai veicinātu vienlīdzīgu pieeju tiesu sistēmai, ar projektu “Pieeja tiesiskumam” plānots turpmāk nodrošināt sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību vienas konsultācijas veidā ikvienam iedzīvotājam.
Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre (JV):“Galvenais mērķis ir palīdzēt mazaizsargātām personām, kurām varbūt pašām šie naudas līdzekļi nav, lai viņi iegūtu kvalificētu juridisku palīdzību. Būs vairāki pilotprojekti sadarbībā ar pašvaldībām, sadarbībā ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, lai mēs uzrunātu tos cilvēkus, kur viņi jau ir. Mums ir bijuši iepriekš arī citi projekti un mēs arī redzam, ka cilvēki ļoti izmanto iespēju, ja viņiem ir iespēja saņemt notāra vai advokāta konsultāciju bez maksas, un šādām iespējām būtu jābūt ne vien no projekta uz projektu, bet pastāvīgi.”
Valsts apmaksātās jurista konsultācijas laikā iedzīvotājiem būtu iespēja gūt informāciju, kā rīkoties konkrētā situācijā vai saņemt palīdzību vienkāršu ārpustiesas dokumentu sagatavošanā.
Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas direktora vietniece: “Cilvēku juridiskās zināšanas nav tik spēcīgas, bet situācijas, kurās mēdz nonākt personas, ir tādas, kuras prasa prasmi izprast, kā risināt, pie kā vērsties un tamlīdzīgi. Tāpēc mēs vēlētos, lai būtu sākotnējās juridiskās konsultācijas pieejamas ikvienam. Tas būtu vienkāršotais veids, kā cilvēkam dot norādi, vai viņa situācija ir tāda, kuru var atrisināt un kā to darīt, vai arī šī situācija ir tāda, kur nepieciešams saņemt jau profesionālu juridisku palīdzību.”
Nepietiekamu zināšanu dēļ cilvēki bieži vien juridiska rakstura situācijas nerisina vispār vai risina novēloti, kad palīdzība vairs nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, piemēram, ir nokavēti dažādi termiņi. Tas var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz cilvēka finansiālo stāvokli, bet arī veselību.
Santa Laimiņa-Rubene, biedrības “Skalbes” valdes locekle: “ Tajā brīdī, kad sākas nokavēti termiņi, ir runāts ar kaut kādām institūcijām vai organizācijām, ir saņemti kaut kādi atteikumi, sākas neizpratne, kā tas likums vispār darbojas. Un, jo vairāk tiek likti šķēršļi, lai cilvēks atrisinātu veiksmīgi to gadījumu, jo grūtāk cilvēkam būs atsākt risināt, jo mēs saprotam, ka vieglāk ir nomaksāt 20 eiro sodu par stāvvietu, bet daudz grūtāk ir, kad par šo sodu jau ir, piemēram, bloķēts bankas konts.”
Konfliktu savlaicīgai risināšanai bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā paredzēts iekļaut arī mediāciju. Tas ir alternatīvs domstarpību risināšanas veids, lai konfliktējošās puses atrastu konstruktīvu konflikta risinājumu.
Ilze Baranovska, Tiesu administrācijas projekta “Pieeja tiesiskumam” vadītāja: “Ne vienmēr juridiska rakstura jautājumi ir jāiet risināt tiesās, bet tos var varbūt arī atrisināt ārpustiesas veidā. Protams, lai mēs arī varētu nodrošināt to sākotnējo juridiskās palīdzības sniegšanu un mediāciju, tad tiks izstrādātas mācību programmas un īstenotas apmācības juridiskās palīdzības sniedzējiem, mediatoriem, sociālo dienestu darbiniekiem, bāriņtiesas darbiniekiem.”
Projekts “Pieeja tiesiskumam” tiks īstenots trīs gadus. Tā laikā paredzēts izstrādāt arī juridiskās palīdzības ceļvežus, nodrošinot, ka ikviens iedzīvotājs ir informēts par savām tiesībām juridisko strīdu gadījumā.
