Liepājā novērojams lielākais Ukrainas bēgļu pieplūdums ārpus Rīgas. Šodien pusdienlaikā tur un tuvējā Dienvidkurzemes novadā reģistrēto patvēruma meklētāju skaits kopā jau pārsniedza astoņus simtus. Tas vieš bažas attiecībā uz primārās veselības pakalpojumu pieejamību gan liepājniekiem, gan iebraucējiem no Ukrainas, lai gan, pēc pašvaldības atzinuma, pagaidām viss vēl esot normas robežās.
Liepājā šobrīd ir 48 ģimenes ārstu prakses, kurās reģistrēti vairāk nekā 73 tūkstoši pacientu - no aptuveni septiņiem simtiem līdz 2200 viena ārsta praksē. Kopš kara sākuma Ukrainā Liepājas pusē reģistrēto bēgļu skaits jau pārsniedz 800, pašvaldībā vidēji dienā tiek saņemti ap desmit pieprasījumu pēc ģimenes ārsta pakalpojumiem. “Šobrīd 15 ģimenes ārsti no tiem, kas ir gājuši caur pašvaldību, jau ir uzņēmuši ukraiņu pacientus un strādā ar viņiem,” saka Elīna Tolmačova, Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja.
“Man šķiet, ka tā nav tik liela nasta - kaut vai tie 600 cilvēki uz visu pilsētu. Ja mēs izdalām uz visiem ārstiem, tad katram tie būs 20-30 (kaut vai 100), mēs varam šo darbu veikt. Tā nav tāda problēma, uz kuru būtu jāiespringst,” saka Anita Liepa, ģimenes ārste.
Daktere Liepa saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad bēgļi vēlas saņemt nosūtījumus pie pneimonologa, jo Ukrainā esot diezgan augsta saslimstība ar tuberkulozi. Pārsvarā tās esot māmiņas, kuru bērniem nepieciešama vispārējā medicīniskā apskate.
Jaunliepājas poliklīnikā pēdējās divās nedēļās apkalpoti turpat 40 pacienti no Ukrainas. Daļu slodzes pārņēmusi nesen šeit darbu sākusī dežūrārste. “Viņa spēj pieņemt šos te pacientus vairāk, kas nekavē arī mūsu pašu ģimenes ārstiem šo darbiņu. Starp viņiem ir ļoti daudz bērnu. Daktere ir arī pediatrs. Viņa spēj iedziļināties vairāk, nosūtīt visur, kur nepieciešams,” atzīst Ilona Kodola, Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra vadītāja.
Elīna Tolmačova: “Protams, tā ir papildus slodze mūsu veselības aprūpes sistēmai. Šobrīd, protams, visi ir ļoti apņēmušies palīdzēt tautai, kas šobrīd ir ļoti neapskaužamā situācijā, kurā neviens no mums negribētu atrasties. Visi arī rod šo laiku, atvēlē papildus laiku, konkrētas stundas un pierakstā atrod vietiņu. Cik ilgi - tas atkal ir cits jautājums. Jāatzīmē, ka ģimenes ārsti vēl aizvien ir kovida noslodzē,” saka Ilona Kodola, Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra vadītāja.
Nacionālais veselības dienests (NVD), kas ikdienā monitorē situāciju Latvijā, nevienā pilsētā vai novadā bēgļu pieplūduma dēļ līdz šim nav konstatējis, ka būtu būtiski pasliktinājusies valsts apmaksāto pakalpojumu sasniedzamība. Dienests aicina iedzīvotājus nesatraukties, jo tā ieskatā problēmām ar ģimenes ārstu pieejamību vismaz tuvākajā nākotnē nevajadzētu būt. “Protams, ja nākotnē šāda situācija radīsies vai būs kādi signāli par to, ka varētu pakalpojuma pieejamība pasliktināties, tad mēs arī sadarbībā ar Veselības ministriju vērtēsim visas iespējas, lai to uzlabotu,” saka Evija Štālberga, NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Īpaši liela pacientu skaita pieauguma gadījumā valsts varētu ģimenes ārstus motivēt ar piemaksām par slodzes palielināšanos. Vienlaikus NVD norāda, ka atvieglot situāciju ar ģimenes ārstu noslodzi varētu fakts, ka valstī pamazām sāk kristies arī Covid-19 saslimstības līmenis.
#SIF_NVZ2022
