Simtiem svētceļnieku no visas Latvijas jau vairākas dienas, citi pat nedēļu ir ceļā uz Dievmātes Marijas debesbraukšanas svētkiem Aglonā, ko katoļticīgie ik gadu svin 15.augustā. Uz nakti atpūsties Jēkabpils pamatskolā piestāja arī pulks no Rīgas Svētā Alberta draudzes, kopumā ap 50 cilvēku.
Rīgas sv. Alberta draudzes prāvests Krišjānis Dambergs stāsta: „Mēs pārdomājam svētceļojuma tematikā rakstu vietas: “Runā, Kungs! Tavs kalps klausās!” no Samuēla grāmatas. Jaunais Samuēls dzirdēja, ka Dievs viņu uzrunā. Mēs pārdomājam, kā Dievs mūs var uzrunāt, tieši svētceļniekus, kur var atrast Dievu, kā var sastapties ar Viņu un veidot attiecības svētceļojuma laikā.”
Cilvēki, kas devušies svētceļojumā uz Aglonu, ir dažādi. Tikpat dažādi ir katra nodomi, kādēļ viņi ir ceļā. Svētceļniece Inga Čepikova stāsta: „Citam varbūt ir kas praktisks, citiem ļoti radikāls, teiksim, tu lūdz Dievam žēlastību. Esmu arī dzirdējusi tādu pieredzi, ka pirms stāšanās kādā skolā ir jāsaņem jauna dzīves pieredze, varbūt jāizšķiras par kaut ko. Šis ceļš, šis laiks un tavi nodomi, bet varbūt tev nav nodoma. Varbūt tu pirmo reizi ej kā vienkāršs cilvēks, nebūdams vēl baznīcā, varbūt nebūdams kristīts. Tu vienkārši nāc, un tad arī tas viss dabīgi notiek. To nevar tā pārstāstīt vai nodot, tas ir vienkārši jāpiedzīvo!”
Inga Čepikova svētceļojumā uz Aglonu iet kopš 1994.gada, un cenšas to darīt katru augustu. Unai Eglītei gan šis ir pirmais svētceļojums: “Šī ir pirmā reize, kad es eju svētceļojumā. Tā doma, kāpēc es eju – es gribēju zināt, kāda tā ir sajūta, kā tas būs. Pirms tam man nebija pilnīgi nekādas nojausmas, kā tas varētu būt un kā tas vispār notiek? Es līdz šim esmu iemācījusies ļoti daudz jauna. Es vēl tikai mācos par Dievu, vēl neesmu tik ciešās attiecībās. Man ļoti, ļoti patīk! Šeit ir labi un jauki cilvēki, ļoti daudz ko no viņiem var uzzināt. Es ar nepacietību gaidu sajūtu, kad ieiešu Aglonā.”
Šķiet visnenogurdināmākie no šī pulka ir bērni, kas pēc garā pārgājiena vēl skrien, lec un spēlējas.
Evelīna Jermakova stāsta: “Man dažreiz vakaros ir grūti iet. Svētceļojuma laikā, kad ejam, dziedam, skaitām rožukroni, ir interesanti!”
Rīdzinieki Aglonā plāno ienākt trešdien, 13.augustā. Savukārt pirms četrām dienām no Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu draudzes izgāja 14 cilvēku grupa.
Svētceļniece Elīna Aļeiņikova stāsta: “Visgarākā diena ir pirmspēdējā – tad mēs noiesim 30 kilometrus. Ceļā kopā pavadīsim sešas dienas, trīs dienas pavadīsim Aglonā svētku laikā, bet kopumā svētceļojuma kilometru skaits ir ap 130.”
Uz Aglonu jēkabpilieši dotas kopā ar divām ProSanctitate māsām: Ritu no Maltas un Lilianu no Beļģijas, abas jau 14 gadus kalpo Latvijas katoļu baznīcās. Viņām saimnieciskos jautājumus palīdz kārtot no pašu visus izvēlētās saimnieces.
Viena no viņām – Marija Goršelatova: „No rīta mums ir brokastis, tad pusdienas un vakariņas. Vakariņās parasti ir zupa. Ar pārtiku nodrošina sponsori un arī labi cilvēki – ne tikai uzņēmēji, bet arī privātpersonas nāk un nes no savām mājām.”
Vecākā no Jēkabpils svētceļnieku grupas ir Veriņa, viņai 58, bet jaunākais dalībnieks – astoņgadīgais Mārtiņš. Jēkabpiliešu svētceļojuma moto ir „Augšupceļš”, tas ietverts arī dalībnieku sacerētajā himnā. Aglonā viņi plāno ienākt otrdien, 12.augustā.
Aiga Kuzmina
