Jēkabpils novada Rubenes pagastā, 45 kilometru attālumā no Jēkabpils pilsētas, atrodas Slates ciems. Iedzīvotāju skaits pērn šeit tikai nedaudz pārsniedza 400, nepietiekamā skolēnu skaita dēļ pirms 12 gadiem tika likvidēta Slates pamatskola, bet ciemā netrūkst entuziasma pilnu cilvēku, kuri regulāri sanāk kopā bijušās skolas telpās. Tagad šeit mājvietu radusi Slates bibliotēka un Slates sabiedriskais centrs. Par godu Valsts svētkiem un Latvijas simtgadei aktīvākie ciema iedzīvotāji piedalījās ozola stādīšanā. Jaunais ozols tika iestādīts brīvajā vietā starp vairākiem lieliem ozoliem. Slates bibliotēkas vadītāja Līga Zālīte stāsta: “Šī koku rinda izvēlēta tāpēc, ka šeit savulaik viena absolventu klase par piemiņu skolai stādīja ozolus. Visi nav ieauguši, ieauguši ir tikai četri. Tāpēc mēs brīvajā vietā nolēmām iestādīt jauno ozolu.”
Ausma Rubļevska Slatē nodzīvojusi visu mūžu. Viņa ar skumjām atceras, ka agrāk plašo tīrumu vietā pletusies varena ozolu birzs: “Lai kolhoza traktoriem būtu vieglāka strādāšana, krievu laikā visus dižos ozolus nozāģēja un celmus spridzināja. Visi koki aizgāja malkā. Mēs tagad iestādījām mazo ozoliņu, bet šeit varēja būt Latvijā vienīgā dižozolu birzs. Visiem vadošajiem es novēlu saskatīt dabā skaistumu un tikai tad zāģēt!”
Pēc ozola stādīšanas visi pulcējās pie klāta galda, lai baudītu spēka zupu un īpašā kladē ierakstītu savus vēlējumus Latvijai. Slatieši lepojas ar savu dzimto vietu un ar kultūrvēsturisko mantojumu, ko no paaudzes paaudzei nodod gan ciema folkloristi, gan čaklās rokdarbnieces. Slates iedzīvotāja Daiga Spēka rāda jostu, ko pati audusi: “Tā ir viena no Slates jostām. Slate ir bagāta ar saviem tautastērpiem, Slatei ir trīs jostas, šī ir viena no trim. Es Latvijas iedzīvotājiem novēlētu gaišas domas, lai tie, kas aizbraukuši, atgrieztos atpakaļ, lai mēs rūpētos par savu dzimteni! Tad viss būs kārtībā.”
Slates iedzīvotājos jūtama sirsnīga vienkāršība un mīlestība pret Latviju, un tas tikai apliecina, ka mūsu valsts lielākā vērtība ir cilvēki. Atliek vēlēties, lai iedzīvotāju nekļūtu mazāk un lai arī nākamajos gados pie svētku galda katrā ciemā varētu pulcēties vairākas paaudzes – gluži tāpat kā šogad Slatē.
Sandra Paegļkalne
